 |
| Kalēja ala |
| Gaiša irdena smilšakmens ala Vaidavas (Strīķupes) labajā krastā Strīķu - Lenču ceļa malā pie lielceļa tilta. Tuneļveidīga ala ar šaurām ejām galā, l = 45 m. Gandrīz_ |
 |
| Gūdu klintis |
| Līdz 18 m augstas, ap 250 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis, atgādina milzu kuģa priekšgalu, kas nāk pretī pa Gauju - klints palikusi atvara vidū. Šajā daļā vertikālās sienas augstums_ |
 |
| Lielstraupes pils |
| Lielstraupes pils celta 13. gs. beigās romāņu stilā reizē ar baznīcu, bet šodienas izskatu tā iegūst 18. gs. Pilī ar pārtraukumiem valdījusi fon Rozenu dzimta. Baznīca pils dienvidu spārnā_ |
 |
| Ungurmuiža |
| Ungurmuižas ansamblis, ar baroka stilā celto kungu māju, ir vienīgais saglabājies 18. gs koka ēku arhitektūras piemineklis Latvijā. Ungurmuižas apbūve un parks ir valsts nozīmes arhitektūras_ |
 |
| Kubļu rija |
| Šobrīd pieder Rožkalnu māju īpašumiem. Aiz Kubļu rijas -tūristu lauku māja "Rožkalns". Rijā saminiece iekārtojusi koka restaurācijas darbnīciņu, bet otrā telpā -saglabājusies_ |
 |
| Kvēpenes ozols |
| Netālu no Kvēpenes pilskalna, pie Kvēpeņu mājām dārza stūrī atrodas Upuru ozols, pie kura senlaikos esot upurēts un ziedota nauda. Zināms ir arī nostāsts par slepeno pazemes eju zem pilskalna,_ |
 |
| Vējiņu (Urtānu) ala |
|
|
|
 |
| Kvēpenes ala |
|
 |
| Katrīnas iezis |
| Līdz 15 m augstas, 200 m platas Gaujas svītas smilšakmens klintis. Pie šī ieža Gauja krasi pagriežas - klintīm pusloka forma. Pie upes viskrasāk izceļas 15 m augsts nošķeltai piramīdai līdzīgs_ |
 |
| Elles bedres |
| Elles bedres - lielākās sufozijas kritenes Latvijā. Vairāku hektāru platībā te sufozijas procesos izveidojušās 8 dziļas un plašas kritenes. 1984. gadā meliorācijas darbos 3 kritenes aizbērtas_ |
 |
| "Vējiņi" - brīvdienu māja |
| "Vējiņos" jums ir garantēta interesanti pavadīta diena, lai arī ko no plašā piedāvājuma klāsta izvēlēsieties. šeit varat vienkārši apmesties brīvdienu_ |
 |
| Auciema muižas komplekss |
Pirmās ziņas ir no zviedru laikiem, tās īpašnieks bijis Valenšteins.
Muižas komplekss izvietojies pie Auciema ezera.
Kungu māja klasicisma stilā celta 19. gs., pārbūvēta_ |
 |
| Raiskuma parks |
|
 |
| Lielstraupes ev. luteriskā baznīca |
| Lielstraupes baznīca celta kā pils ansambļa sastāvdaļa un ir vienīgā Latvijā, kurai ir no baznīcas atsevišķi stāvošs koka tornis (1744,1848). 18.g.s. viņam bija kupolveidīgs barokāls jumtiņš._ |
|
|
 |
| Ķūķu klintis |
| Majestātisks iezis, iespaidīgākais Gaujas krastos, pie kura veidojas krāces. Klints augstums noteikti nav 44 m, kā rakstīts daudzos avotos, tomēr varētu sasniegt 20 metrus. Atsegums ap 600 m plats._ |
 |
| Vējiņu alas, pazemes ezeri |
| Vējiņu (Urtānu) ala - 42 m gara ala, no kuras izplūst spēcīgs avots. Ala ļoti iespaidīga. Platums 2,3 - 6 m, augstums 0,9 - 1,7 m, grīdas laukums 160 m2. Avota debets - 5 l/s. Ala ir pie pašas_ |
 |
| Jaunzemju dendrārijs |
|
 |
| Raiskuma muiža |
| Muižas ansamblis celts XIX gs. otrajā pusē eklektisma stilā. Dzīvojamā ēka kopā ar parku veido ansambli, kur terase un lokveida kāpnes vērstas pret Raiskuma ezeru. |
 |
| Jaunzemju dendrārijs |
|
 |
| Varšavu iezis |
| Varšavu iezis - Braslas ielejas labajā krastā 1km lejpus Inčukalna- Valmieras ceļa, sāņus HES aizsprostam, 20 - 50 m no ūdens malas. 4 - 7 m augsti, 90 m gari Gaujas svītas smilšakmens atsegumi. |
 |
| Rozbeķu pilsdrupas |
| Rozbeķu pils bija Rīgas arhibīskapa vasaļu pils. Rozbeķu vārds rakstītajos avotos parādās 1372. g., kad Henke Rozens sagatavojis kādu dokumentu. 1385. g. dokumentā parādās nākamā pils īpašnieka_ |
|
