|
Priekules muižas pils |
1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borchs piešķīris zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam, kurš uzcēla pili. Tā atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Tas veicināja_ |
|
Sarkanarmiešu brāļu kapu piemiņas ansamblis |
Lielākie brāļu kapi Baltijā |
|
Aizvīķu baptistu baznīca |
|
|
|
|
Priekules luterāņu baznīca un skatu tornis |
Ar nelielo Priekules Luterāņu baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. 17. gs. otrajā pusē Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī_ |
|
Pils skatu tornis |
Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās uzbūvēja arī pils skatu torni. Kādreizējais priekulnieks, profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja savā laikā pils tuvumā_ |
|
|
|
Zviedru vārti |
Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts_ |
|
Deņu māju vieta |
|
|