 |
| Priekules muižas pils |
| 1483. gadā Livonijas ordeņa mestrs Borchs piešķīris zemes īpašumu feodālim Klausam Korfam, kurš uzcēla pili. Tā atradās ļoti izdevīgā vietā, kur krustojās septiņi lielceļi. Tas veicināja_ |
 |
| Sarkanarmiešu brāļu kapu piemiņas ansamblis |
| Lielākie brāļu kapi Baltijā |
 |
| Aizvīķu baptistu baznīca |
|
|
|
 |
| Priekules luterāņu baznīca un skatu tornis |
| Ar nelielo Priekules Luterāņu baznīciņu saistās sena teika par Priekules Ikaru. 17. gs. otrajā pusē Priekules kalējs Zviedris–Johansons ar paša izgatavotiem spārniem no šī_ |
 |
| Pils skatu tornis |
| Reizē ar Korfu jaunās pils ārpuses pārbūvi 19. gs. beigās uzbūvēja arī pils skatu torni. Kādreizējais priekulnieks, profesors Ojārs Spārītis atzinīgi novērtēja savā laikā pils tuvumā_ |
|
|
 |
| Zviedru vārti |
| Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts_ |
 |
| Deņu māju vieta |
|
|
