 |
| Baltā klints (Liepas iezis) |
| Koši balta smilšakmeņu siena. Vietējie biežāk sauc par Ozolu iezi pēc netālo māju nosaukuma. Senielejas pamatkrasts, daļēji - vecas virspalu terases krauja. Krauja ir 14 m augsta, bet pati klints_ |
 |
| Līču - Laņģu klintis |
| Līču klintīm piekļūt no augšas ir gandrīz neiespējami. Jāiet no apakšas, laužoties caur Gaujas palienes krūmājiem un vecupes dūksnāju. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji_ |
 |
| Ramātu klintis un alas |
| Graciozas. augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk._ |
 |
| Septiņavotu ūdenskritumi |
| Septiņavoti gadu tūkstošiem ilgi ir iznesuši zemes virspusē daudz avotkaļķu - milzīgu, daudzus metrus biezu slāni. Kazu gravas stāvajā nogāzē ilgstoši notika avotkaļķa ieguve - tagad jau_ |
 |
| Bezdibeņavots un Lielā ala |
Alas tips: Sufozija
Bezdibeņa avota (lielā Laņģu) ala - 48 m gara, bīstama ala, kurai nav dibena - tās dibenu veido Bezdibeņa avots. Raksturīgi, ka alai nav grīdas - tajā vismaz 4 m dziļš_ |
 |
| Grīviņu dzirnavas |
|
 |
| Jāņmuiža |
|
|
|
 |
| Grīviņu iezis |
| Grīviņu iezis - arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to_ |
 |
| Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintis |
Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu.
Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās_ |
 |
| Rauņa lejteces ieži |
|
 |
| Apakšala |
| Garums: 12m |
 |
| Laņģu alas |
| Līču klinšu Z galā atrodas dažus metrus plata, līdz 7,5 m dziļa, ap 20 m gara aiza, kuras galā ir ap 9 m gara ala. Aizā vēl ir otra 6 m gara ala ar avotu, ala atrodas 2 m virs aizas grīdas. Alai_ |
 |
| Vaives dzirnavas |
| 19. gs. celtā dzirnavu ēka rekonstruēta, izveidots slūžu, straujteču un kriteņu komplekss. Dzirnavu dambis tika pārrauts 1998. gada plūdos. |
 |
| Veselavas muiža |
| Muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra kungu māja celta XIX gs. 40.gados. Tā atgādina U burtu un atrodas uz savdabīga ovāla salas veida zemes gabala, ko no visām_ |
|
|
 |
| Lielā Ellīte |
| Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Te atrodas 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Objekts ir bijis_ |
 |
| Kazu ieleja, grava |
(ar Lībānu- Jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām)
Līdz 6 m augsti, ap 50 m plati skaisti atsegumi, šeit lejup krīt Septiņavotu lielais ūdenskritums un vairāki sezonāli_ |
 |
| Vaives lejteces ieži |
|
 |
| Augšala |
Garums: 7m
Alas tips: Sufozija |
 |
| E. Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči" |
| Eduarda Veidenbauma (1867-1892) memoriālais muzejs „Kalāči” atrodams braucot pa Cēsu – Smiltenes lielceļu, 16 kilometrus no Cēsīm, ceļa dienvidu malā. Te no piektā dzīves gada_ |
 |
| Jaunraunas muiža |
|
 |
| Mazā Ellīte |
| Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa. Tās dziļums ir 8 m, pamatnes platums - 0,5 m (pie ieejas 1 m). No alas izplūst neliels_ |
|
