Priekuļu Novads

(34)
Baltā klints (Liepas iezis)
Koši balta smilšakmeņu siena. Vietējie biežāk sauc par Ozolu iezi pēc netālo māju nosaukuma. Senielejas pamatkrasts, daļēji - vecas virspalu terases krauja. Krauja ir 14 m augsta, bet pati klints_
Līču - Laņģu klintis
Līču klintīm piekļūt no augšas ir gandrīz neiespējami. Jāiet no apakšas, laužoties caur Gaujas palienes krūmājiem un vecupes dūksnāju. Līču klintis lielākoties klāj sūnas, kas daļēji_
Ramātu klintis un alas
Graciozas. augstas klintis, kuras pilnībā apskatīt var tikai no upes puses.Uz tālāko klinšu galu var nokļūt, ejot pa taciņu virs klintīm un tad nolaižoties pa diezgan stāvu celiņu zemāk._
Septiņavotu ūdenskritumi
Septiņavoti gadu tūkstošiem ilgi ir iznesuši zemes virspusē daudz avotkaļķu - milzīgu, daudzus metrus biezu slāni. Kazu gravas stāvajā nogāzē ilgstoši notika avotkaļķa ieguve - tagad jau_
Bezdibeņavots un Lielā ala
Alas tips: Sufozija
Bezdibeņa avota (lielā Laņģu) ala - 48 m gara, bīstama ala, kurai nav dibena - tās dibenu veido Bezdibeņa avots. Raksturīgi, ka alai nav grīdas - tajā vismaz 4 m dziļš_
Grīviņu dzirnavas
Jāņmuiža
Grīviņu iezis
Grīviņu iezis - arī Sarkanās klintis, Leču Iezis slēpjas aiz kokiem (no Gaujas skatoties) pamatkrasta nogāzē. Garums - 300 m ar pārtraukumiem. Visaugstākā, 18 m augstā daļa ir 60 m gara, to_
Ērgļu (Ērģeļu, Pieškaļu) klintis
Varena, majestātiska siena, kas ceļas ārā tieši no Gaujas. Visiespaidīgākās klintis Gaujas ielejā, raksturīgas ar vienlaidu monolītu smilšakmens virsmu.
Klinšu rietumu daļa, kas atvirzās_
Rauņa lejteces ieži
Apakšala
Garums: 12m
Laņģu alas
Līču klinšu Z galā atrodas dažus metrus plata, līdz 7,5 m dziļa, ap 20 m gara aiza, kuras galā ir ap 9 m gara ala. Aizā vēl ir otra 6 m gara ala ar avotu, ala atrodas 2 m virs aizas grīdas. Alai_
Vaives dzirnavas
19. gs. celtā dzirnavu ēka rekonstruēta, izveidots slūžu, straujteču un kriteņu komplekss. Dzirnavu dambis tika pārrauts 1998. gada plūdos.
Veselavas muiža
Muižas komplekss saglabājies gandrīz visā pilnībā. Divstāvu mūra kungu māja celta XIX gs. 40.gados. Tā atgādina U burtu un atrodas uz savdabīga ovāla salas veida zemes gabala, ko no visām_
Lielā Ellīte
Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Te atrodas 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Objekts ir bijis_
Kazu ieleja, grava
(ar Lībānu- Jaunzemju saldūdens kaļķiežu iegulām un Sikspārņu alām)

Līdz 6 m augsti, ap 50 m plati skaisti atsegumi, šeit lejup krīt Septiņavotu lielais ūdenskritums un vairāki sezonāli_
Vaives lejteces ieži
Augšala
Garums: 7m
Alas tips: Sufozija
E. Veidenbauma memoriālais muzejs "Kalāči"
Eduarda Veidenbauma (1867-1892) memoriālais muzejs „Kalāči” atrodams braucot pa Cēsu – Smiltenes lielceļu, 16 kilometrus no Cēsīm, ceļa dienvidu malā. Te no piektā dzīves gada_
Jaunraunas muiža
Mazā Ellīte
Ala, gravā pie Liepas kapsētas un Ellīšu mājām, veidojusies baltajos smilšakmeņos kā trīsstūrveida plaisa. Tās dziļums ir 8 m, pamatnes platums - 0,5 m (pie ieejas 1 m). No alas izplūst neliels_