 |
| Smiltenes TIC |
|
 |
| Lazdukalna skatu tornis |
| Uzmanību! Objekts ir slēgts apmeklējumam. Paredzēta rekonstrukcija.Uzcelts 1999.gadā vienā no Smiltenes raksturīgākajiem pakalniem - Lazdukalnā. Torņa augstums 21 m, skatu platforma 17 m. No torņa_ |
 |
| Silvas dendroloģiskais parks |
| Lielākais dendroloģiskais parks Vidzemē (15 ha, 234 koku sugas). |
 |
| Tilts pāri Rungei |
| Mūra tilts būvets 1855. gadā, |
 |
| Strantes vējdzirnavas |
|
 |
| Kalnamuiža (Smiltenes muiža) |
| Smiltenes muižas komplekss atrodas Vidusezera krastā. Šo teritoriju dēvē par Kalnamuižu. Muižas ēkas celtas no 1767.-1771.gadam. Tajā laikā muižas īpašnieks bija Vidzemes ģenerālgubernators_ |
 |
| Pasaku ozols |
| Tiešām, pēc skata pasakains un neliels ozozls, kopā ar palielu laukakmeni, atrodas ceļa malā - turpat pie pagrieziena uz Riņģu saietu namu. |
|
|
 |
| Smiltenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca lepni stāv pašā pilsētas centrā. Tā celta 1859.gadā. Vienīgā krusta veidā celtā baznīca Latvijā. Tās logi gotu stilā un iekšpusi rotā izcili vērtīgi kokgriezumi, altārglezna_ |
 |
| Cērtenes pilskalns |
| Cērtenes pilskalns atrodas Cērtenes upītes kreisajā ap 25 m augstajā stāvkrastā. Pilskalns aprakstīts jau 1794.g. un tā plānu zīmējis pazīstamais tā laika kartogrāfs L.A Mellins. 1882.gadā_ |
 |
| Palsmanes ev.lut. baznīca |
| Viena no īpatnējākajām un skaistākajām klasicisma baznīcām Latvijā, kurai ir astoņstūra forma ar zvanu torni vienā malā. Celta 1817.gadā. |
 |
| Palsmanes muiža |
| Celta 1880.gadā. Patreiz muižā darbojas Palsmanes internātskola. Apkārt muižas pilij izvietots pils parks. Parks aizņem 5,3 ha lielu teritoriju. Pirmie stādījumi attiecināmi uz 19.gs. vidu. Skujkoki_ |
 |
| Bij. Palsmanes pareizticīgo baznīca |
|
 |
| Aumeisteru muižas parks |
|
 |
| Cauņu gobas |
|
|
|
 |
| Smiltenes Romas katoļu baznīca |
| Jaunākā baznīcas ēka Smiltenē. Atklāta 2002. gadā piedaloties kardinālam J.Pujātam. |
 |
| Vecsautiņu avoti |
| Valkas rajons, Launkalnes pag. Smiltenes – Gulbenes ceļa labajā pusē, Puju strauta labajā krastā 550 m ZR no Sautiņiem; |
 |
| Aumeisteru muiža (Serbigal) |
| 18. gs. otrajā pusē fon Vulfu dzimtai celtā pils, pagarinot būvapjomu, pārbūvēta 19. gs. sākumā. Saglabājušies historisma interjera apdares fragmenti – koka kasešu griesti,_ |
 |
| Launkalnes muiža |
|
 |
| Mēru jeb Birzuļu muiža (senāk Mehrhof) |
| Tagadējā muižas apbūve veidojusies 19.gs. vidū, bet muižas ansambļa dominantes pils būvniecība romantiskā eklektisma stilā pabeigta 1906.gadā, kad muižas īpašnieks bija J.V.Hēkers._ |
 |
| Mēru ozols |
| Dižozols apskatāms netālu no Mēru muižas pils. Tā apkaŗtmērs ir 5,1m, vainaga projekcija 33x30m. Dabas pētnieki uzskata, ka Mēru dižozols ir kuplākais Baltijā. |
 |
| Vanderu kalns |
|
|
