Talsu Novads

(94)
Virsaišu ūdenskritums
Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca
Dievnams būvēts 1646. gadā. Līdz mūsdienām saglabājies sākotnējais altāris, altārglezna un apgleznotā kancele. Par godu K.Valdemāram 1934. gadā atklāta piemiņas plāksne, bet 1993.gadā_
Valgales (Sudmaļu) apakšējais ūdenskritums
Augstums: 8 - 10 m
Platums: Ap 15 m
Upe: Sudmaļupīte (Valgale)
Pieejamība: Līdzīgi, kā pirmajam ūdenskritumam - vidēji grūti - nākas iet caur krūmiem.
Atrašanās vieta:_
Vilkmuižas ezers
Ezera garums - 800m, platums - 200 m, lielākais dziļums - 13 m. Ezera austrumu krastā, tagadējās Ezera ielas rajonā, 11. - 14. gs. atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos_
Ķēniņkalns
Teika vēstī, ka zem kalna apglabāts ķēniņš un zeme tam sanesta ar cepurēm. 19.gs. Ķēniņkalnā tika ierīkots parks.
Veģu (Veģupītes) ūdenskritums
Augstums: Ap 1,7 metri 11 metrus garā posmā
Platums: Ap 2,5 m
Upe: Veģupīte
Pieejamība: Ļoti viegli - tieši pie Kuldīgas - Kandavas šosejas.
Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles_
Basu vilkatu akmens
Sākumā izmēri bijuši lielāki. Daļa akmens 20. gs. 50. gadots izmantota I. Sudmaļa pieminekļa izveidei. Atrodas Uguņciema mežā. Nostāsti vēsta, ka zem akmens dzīvojis vilkacis, kas pusdienas_
Lūrmaņu atsegumi
Tipisks vidusdevona Burtnieku svītas nogulumu atsegums. Bruņuzivju pārakmeņojumi. Atsegums veidojies Rojas upes kanjonveida ielejas posmā. Atsegumu augstums līdz 6 m, ietver nelielas nišas, avotus._
Talsu Romas katoļu baznīca
Pirmā katoļu lūgšanu kapela atradās Livonijas ordeņa uzceltajā pilī. Maza koka baznīciņa vēstures hronikās minēta 1403. gadā, nodedzināta 1567. gadā, un katoļi ar Kurzemes hercoga_
Zārvalka augšējais ūdenskritums
Augstums: Ap 1,1 m
Platums: Ap 1,7 m
Upe: Zārvalks - sezonāls strautiņš
Pieejamība: Samērā viegli - ar mašīnu var piebraukt ap 200 metrus tālu no ūdenskrituma, nav_
Talsu pilskalns
Pilskalns bijis apdzīvots 10.-14. gs. un šeit atradies viens  no vislabāk nocietinātajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Izrakumos atrastas ap 4000 senlietas.
Tiguļu kalns (105m)
Pastāv uzskats, ka senatnē Talsos atradies kulta vietu komplekss, kas izvietots uz septiņiem pakalniem - Tiguļkalns ir viens no elementiem. Vēlākos gados (1883-1885), Tiguļkalnā_
Galtenes jeb Kaļķleju svētavots
Sena kulta vieta, pie avota nesti ziedojumi, atstātas monētas, un koku zaros sietas krāsainas lupatiņas. No seniem laikiem avota ūdens lietots dziedniecībā. Teika vēstī, ka pie avota jāiet vienam_
Slepkavkalva
Saukts arī par Slepkavakmeni. Pēc nostāstiem, pie tā (uz tā?) jūras laupītāji dalījuši guvumu un reiz nogalinājuši vienu no savējiem. Akmens kā liels, plakans galds, uz kura varot_
Tilgaļu (Vandzenes jeb Krauju) milzu akmens
Akmens ir postīts, atšķeļot no malām un virspuses gabalus, tāpēc tas ir neregulārs, šķautņains un ar stāvām malām. Akmens ir viens no interesantākajiem kulta pieminekļiem Latvijā. Atrodas_
Abavas Rumba
Augstums: Par šī ūdenskrituma augstumu vienprātības nav. Tā augstums esot 0,5 m, taču ap 7 m garā posmā ūdenskrituma augstums esot 1,1 metri. Citi izmērījuši, ka tas ir 2 m augsts._
Māras kambari
Trīs alas gaišajā smilšakmenī (augšdaļā - lodīšu smilšakmenī) Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē,_
Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca
Talsu luterāņu baznīca celta ap 1731. g. skaistā vietā Baznīckalnā. 19.gs. beigās tā paplašināta un pārbūvēta, iegūstot romāņu un gotikas stila apveidus.
Talsu novada muzejs
Vienā no deviņiem Talsu pakalniem — Tiguļu kalnā stalti izslējies nams, kurā darbojas Talsu novada muzejs. Par muzeja dzimšanas gadu uzskatāms 1923. gads, kad K. Mīlenbaha ielā 19,_
Odres velna pēda
Iespējams sens kulta akmens, kura virsmā redzamas iedobes, kas atgādina maza bērna un teļa pēdas, kā arī vairākas mazas iedobītes. Ar akmeni saistītas teikas par velnu, kas dancojis uz akmens_
Vāveru akmens