|
Virsaišu ūdenskritums |
|
|
Ārlavas evaņģēliski luteriskā baznīca |
Dievnams būvēts 1646. gadā. Līdz mūsdienām saglabājies sākotnējais altāris, altārglezna un apgleznotā kancele. Par godu K.Valdemāram 1934. gadā atklāta piemiņas plāksne, bet 1993.gadā_ |
|
Valgales (Sudmaļu) apakšējais ūdenskritums |
Augstums: 8 - 10 m Platums: Ap 15 m Upe: Sudmaļupīte (Valgale) Pieejamība: Līdzīgi, kā pirmajam ūdenskritumam - vidēji grūti - nākas iet caur krūmiem. Atrašanās vieta:_ |
|
Vilkmuižas ezers |
Ezera garums - 800m, platums - 200 m, lielākais dziļums - 13 m. Ezera austrumu krastā, tagadējās Ezera ielas rajonā, 11. - 14. gs. atradusies kuršu kulta vieta mirušo sadedzināšanai. Tos_ |
|
Ķēniņkalns |
Teika vēstī, ka zem kalna apglabāts ķēniņš un zeme tam sanesta ar cepurēm.
19.gs. Ķēniņkalnā tika ierīkots parks. |
|
Veģu (Veģupītes) ūdenskritums |
Augstums: Ap 1,7 metri 11 metrus garā posmā Platums: Ap 2,5 m Upe: Veģupīte Pieejamība: Ļoti viegli - tieši pie Kuldīgas - Kandavas šosejas. Atrašanās vieta: Talsu rajons, Sabiles_ |
|
Basu vilkatu akmens |
Sākumā izmēri bijuši lielāki. Daļa akmens 20. gs. 50. gadots izmantota I. Sudmaļa pieminekļa izveidei. Atrodas Uguņciema mežā. Nostāsti vēsta, ka zem akmens dzīvojis vilkacis, kas pusdienas_ |
|
|
|
Lūrmaņu atsegumi |
Tipisks vidusdevona Burtnieku svītas nogulumu atsegums. Bruņuzivju pārakmeņojumi. Atsegums veidojies Rojas upes kanjonveida ielejas posmā. Atsegumu augstums līdz 6 m, ietver nelielas nišas, avotus._ |
|
Talsu Romas katoļu baznīca |
Pirmā katoļu lūgšanu kapela atradās Livonijas ordeņa uzceltajā pilī. Maza koka baznīciņa vēstures hronikās minēta 1403. gadā, nodedzināta 1567. gadā, un katoļi ar Kurzemes hercoga_ |
|
Zārvalka augšējais ūdenskritums |
Augstums: Ap 1,1 m Platums: Ap 1,7 m Upe: Zārvalks - sezonāls strautiņš Pieejamība: Samērā viegli - ar mašīnu var piebraukt ap 200 metrus tālu no ūdenskrituma, nav_ |
|
Talsu pilskalns |
Pilskalns bijis apdzīvots 10.-14. gs. un šeit atradies viens no vislabāk nocietinātajiem un lielākajiem Kursas pilskalniem. Izrakumos atrastas ap 4000 senlietas. |
|
Tiguļu kalns (105m) |
Pastāv uzskats, ka senatnē Talsos atradies kulta vietu komplekss, kas izvietots uz septiņiem pakalniem - Tiguļkalns ir viens no elementiem.
Vēlākos gados (1883-1885), Tiguļkalnā_ |
|
Galtenes jeb Kaļķleju svētavots |
Sena kulta vieta, pie avota nesti ziedojumi, atstātas monētas, un koku zaros sietas krāsainas lupatiņas. No seniem laikiem avota ūdens lietots dziedniecībā. Teika vēstī, ka pie avota jāiet vienam_ |
|
Slepkavkalva |
Saukts arī par Slepkavakmeni. Pēc nostāstiem, pie tā (uz tā?) jūras laupītāji dalījuši guvumu un reiz nogalinājuši vienu no savējiem. Akmens kā liels, plakans galds, uz kura varot_ |
|
|
|
Tilgaļu (Vandzenes jeb Krauju) milzu akmens |
Akmens ir postīts, atšķeļot no malām un virspuses gabalus, tāpēc tas ir neregulārs, šķautņains un ar stāvām malām. Akmens ir viens no interesantākajiem kulta pieminekļiem Latvijā. Atrodas_ |
|
Abavas Rumba |
Augstums: Par šī ūdenskrituma augstumu vienprātības nav. Tā augstums esot 0,5 m, taču ap 7 m garā posmā ūdenskrituma augstums esot 1,1 metri. Citi izmērījuši, ka tas ir 2 m augsts. _ |
|
Māras kambari |
Trīs alas gaišajā smilšakmenī (augšdaļā - lodīšu smilšakmenī) Abavas labā krasta sāngravā, apm. 6 km augšpus Rendas un 400 m uz A no Jaunlanku mājām. Divas alas atrodas vienā gravas nogāzē,_ |
|
Talsu evaņģēliski luteriskā baznīca |
Talsu luterāņu baznīca celta ap 1731. g. skaistā vietā Baznīckalnā. 19.gs. beigās tā paplašināta un pārbūvēta, iegūstot romāņu un gotikas stila apveidus. |
|
Talsu novada muzejs |
Vienā no deviņiem Talsu pakalniem — Tiguļu kalnā stalti izslējies nams, kurā darbojas Talsu novada muzejs. Par muzeja dzimšanas gadu uzskatāms 1923. gads, kad K. Mīlenbaha ielā 19,_ |
|
Odres velna pēda |
Iespējams sens kulta akmens, kura virsmā redzamas iedobes, kas atgādina maza bērna un teļa pēdas, kā arī vairākas mazas iedobītes. Ar akmeni saistītas teikas par velnu, kas dancojis uz akmens_ |
|
Vāveru akmens |
|
|