 |
| Elku liepa |
| Sasmakas pils priekšā aug Valdemārpils Elku liepa - viens no pazīstamākajiem dižkokiem Latvijā. Stumbra apkārtmērs 8,5 m, tā ir resnākā liepa Baltijā. Dabas pētnieki uzskata, ka ap 350_ |
 |
| Talsu mācītājmuiža, K. F. Amendas piemiņas istaba |
| Talsu mācītājmuiža atrodas 4 km no Talsiem Šķēdes virzienā, apm. 2 km aiz Talsu apvedceļa, Oktes ceļa kreisajā pusē. Muiža izveidota 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā. Šeit iekārtota _ |
 |
| Virbu vecticībnieku baznīca |
| Virbu vecticībnieku baznīca celta 20. gs. 30. gados |
 |
| Balgales evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Baznīca celta 1809. gadā klasicisma stilā. Teritoriju ietver masīvs mūra žogs. Zeltītas čuguna margas (ap 1810) iežogo altāri. Ērģeles (K. Hermanis, 1860). Zentenes muižas firstu Līvenu_ |
 |
| Ķūļciema Sv. Arsēnija pareizticīgo baznīca |
| Pareizticīgo draudze Ķūļciemā savu dievnamu ieguva 1896. gadā. Pirmais pasaules karš un vācu okupācija izpostīja baznīcu — tika sašauti torņi un ēka izmantota par zivju sālītavu._ |
 |
| Pedvāles brīvdabas mākslas muzejs |
| Abavas upes senlejas kreisajā krastā pretim Sabiles pilsētai atrodas Pedvāle. 1992. gadā tēlnieks Ojārs Arvīds Feldbergs bijušo Firkspedvāles un Briņķpedvāles muižu ēku apkārtnē izveidoja_ |
 |
| Tiņģeres pils |
| Tiņģeres muižas pili, kas saglabājusies līdz mūsdienām, 1805. gadā cēlis Johans Bahs, un tā bijusi viena no skaistākajām Kurzemē. Īpaši izslavēts bijis ziemas dārzs pils labajā spārnā_ |
|
|
 |
| Nogales parks |
| Ap Nogales pili izveidots parks ar 18 m dziļu dīķi. Barona Tranzē laikā bija iecerēts izrakts kanālu un Nogales pils dīķi savienot ar jūru. Īpaši gleznains skats paveras no dīķa pretējā_ |
 |
| Nurmuižas (Nurmes) evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Celta 1594. gadā, pārbūvēta no 1673. līdz 1687. gadam, kad pabeita tās iekšējā apdare ar kokgriezumiem baroka stilā. Trīsjomu celtne ar 47 m augstu torni (tas celts _ |
 |
| Iģenes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Iģes baznīca ir viena no vecākajām sakrālajām koka būvēm Latvijā. Iģene ir sena apdzīvota vieta (dokumentos minēta 1666. g.), tas nosaukums cēlies jau vikingu sirojumu laikā. 1745. - 1827._ |
 |
| Spāres evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pamati likti 1658. gadā., bet īpatnējo būvapjomu ar neraksturīgo astoņstūra plānojumu bez zvanu torņa baznīca ieguva 1747. g. Ar baznīcu saistīti nostāsti par ubagu, kurš iemūrēts_ |
 |
| Leprozorija luterāņu baznīca |
| Baznīca celta 1936.-1938. g. pēc arhitekta P. Kundziņa projekta. Celta leprozorija iemītnieku vajadzībām. Baznīcu rotā Ž. Sūniņa altārglezna "Kristus izdziedina slimus''. Šeit_ |
 |
| Īves vējdzirnavas |
| 1871. gadā celtajām holandiešu tipa vējdzirnavām bijuši trīs malšanas gaņģi. Dzirnavas ir ap 10 m augstas, sienu biezums pie pamatnes sasniedz 1 m. |
 |
| Nurmuižas pils |
| 16. gs. 2. pusē būvēta ordeņa saimniecības pils vietējās lauksaimniecības attīstībai. No 1566.g. līdz 1920.g. Nurmuiža pieder fon Firksu dzimtai. Pēc Livonijas kara nocietināto pili pakāpeniski_ |
|
|
 |
| Sasmakas parks |
| 1886. g. celtajā ēkā 30 gadus atradusies kādreizējā Ārlavas pagasta valde, vēlāk ēka izmantota vidusskolas vajadzībām. Aiz pils, Sasmakas ezera krastā, parks ar svešzemju sugu koku un krūmu_ |
 |
| Strazdes evaņģēliski luteriskā baznīca (Baltā baznīca) |
| 1 km no Strazdes centra paceļas Strazdes "Baltā" baznīca (tā saukta 1727. g. Mihaēlisa baznīcu sarakstā), domājams, celta 16. gs. beigās ka Nurmuižas draudzes baznīca. Uz viena zvana ir_ |
 |
| Dārtes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| 1895. gadā no laukakmeņiem celtās baznīcas sienā iemūrēts akmens ar gadskaitli no pirmās baznīcas celšanas laika - 1600. Baznīcā apskatāmas M.Krēsliņa 1899. gadā darinātās ērģeles_ |
 |
| Dzedru evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Dzedru baznīca (Mārtiņbaznīca, 1940. gads, arhitekti - P. Kundziņš un T. Rezevskis). 1965. - 1988. gadā izmantota par kapliču. |
 |
| Stendes evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Stendes baznīca (celta ar pārtraukumiem no 1668. līdz 1751. gadam). Ērģeles (1898. gads, E.F. Valkers). Ap baznīcu- laukakmeņu žogs, kas ietver kapliču un apbedījumus. Mācītāju_ |
 |
| Balgales muiža |
| Balgales muižu 1804.gadā nopirka firsts Karls Kristofs Līvens. Pašlaik bijušās Balgales muižas ēkas ir sadalītas vairākos privātīpašumos. K.K.Līvens dibinājis Tērbatas_ |
 |
| Vīcežu muiža |
| Muiža atrodas uz Talsu – Sabiles šosejas (1 km attālumā no Talsu robežas). Apskatāma 1860. gadā celtā muižas dzīvojamā māja. |
|
