|
Dižstendes jeb Stendes muiža |
Muižas centra senākā daļa - dala no 16. gs. būvētas nocietinātas pils, tautā saukta par Veco pili. Zem tās ir neliela pagraba velve. Pagrabā redzamas ieejas ailas, kur lejup ved mūrēti pakāpieni,_ |
|
Lielvirbu muiža |
Viens no interesantākajiem apkārtnes muiži ansambļiem. Tajā bijušas vairāk nekā 20 ēkas. Veidojies 18. gs. b. un 19. gs. sākumā. Muižā bijusi rosīga saimnieciskā_ |
|
Sasmakas pils (Valdemārpils) |
Bijusī Sasmakas muižas pils celta 1886. gadā un atrodas Valdemārpils parkā netālu no Sasmakas ezera R krasta. Pils priekšā aug daudzžuburains kulta koks - Elku liepa, kas ir dižākā liepa Baltijā._ |
|
Ciemitu goba un liepa |
Viena no resnākajām gobām Latvijā. Apkārtmērs 6 m. |
|
Karpatu karjers |
Izstrādājot Latvijā nozīmīgāko Kurzemes grants un smilts atradni, izveidojušās iespaidīgas karjeru sienas. |
|
Skatu vieta |
|
|
Briņķpedvāles muiža |
Pedvāles vārds hronikās lasāms pirms Sabiles vārda – kopš 1230.gada. Pedvāles muižas kompleksu veido trīs muižas – Firkspedvāle, Briņķpedvāle un Mācītājmuiža. Šobrīd Briņķpedvāle_ |
|
|
|
Mundigu upurozols |
Mundigu upurozols aug Lībagu pagastā, Mundiķezera krastā. Stumbra apkārtmērs- 7,5 m, augstums - 18 m. Koka vitalitāte- laba (1982). Ozols ir izcili ainavisks, ar skaistu zaru formu, blīvu lapotni_ |
|
Vandzenes muiža |
Muiža 19.gs. piederēja baronam Heikingam līdz 1920.g. Muižas ansamblis veidots baronu Heikingu dzimtai 19. gs. kā simetrisks komplekss ar uzsvērtu centrālo asi ap parādes pagalmu. Abās_ |
|
Nogales pils |
Pils celta 1880. gadā kā barona Firksa medību pils. Nogales pili mēdz dēvēt arī par mazo Kurzemes Rundāli. Klasicisma stilā būvētās pils iekštelpu apdarē dominē rokoko iezīmes. Pils krāšņie_ |
|
"Laumu dabas parks" |
BIŠU TAKA - interesanta iepazīšanās ar brīnumainiem un pārsteidzošiem noslēpumiem bišu saimes dzīvē. Vislabāk ar tiem jūs varat iepazīties zinoša gida pavadībā._ |
|
Skatu tornis Ūdru kalnā |
Udru kalns pats par sevi nav nekads augstais kalns 56m virs juras limena, tas atrodas netalu no Usmas ezera, kopš 2006 gada ipašu to padar 26,5 m augstais skatu tornis, no kura paveras lielisks_ |
|
Laupītāju ala |
Abavas labā pamatkrasta nogāzes vidū – aptuveni 250 metru no Māras kambariem uz austrumu pusi pa mežonīgu gravu – var nonākt līdz Laupītāju alai. Mēļo, ka 19. gadsimtā laupītāji uzbrukuši_ |
|
"Sinagoga" mūsdienu mākslas un kultūras mantojuma centrs |
Sabiles ebreju sinagoga celta pirms 110 gadiem un tika izmantota līdz 2. pasaules karam, kad sākās fašistiskais genocīds pret ebrejiem. Sabilē ir ne tikai ebreju dievnams, bet arī ebreju kapi._ |
|
|
|
Firkspedvāles (Pedvāles) muiža |
Pedvāles vārds hronikās lasāms pirms Sabiles vārda – kopš 1230.gada. Pedvāles muižas kompleksu veido trīs muižas – Firkspedvāle, Briņķpedvāle un Mācītājmuiža.Šodien_ |
|
Pūņu muiža |
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai kungu māja. Celta 18. gs. |
|
Dižozols |
|
|
Skatu vieta |
|
|
Vanagkalns (129 m) |
|
|
Mežītes pilskalns |
Izteiksmīgs pilskalns, kas paceļas 12 - 13 m virs apkārtnes. Viens no ainaviskākajiem seno kuršu nocietinājumiem. |
|
Sabiles pilskalns |
Pilskalns atrodas 25 metru augstumā virs Sabiles un 110 metru virs jūras līmeņa. Pilskalna vienīgā no dabas neaizsargātā A puse nocietināta ar 3 m dziļu un 10 m platu grāvi, aiz kura uzbūvēts_ |
|