 |
| Bānūžu Velnakmens |
|
 |
| Lodes (Apšu) luterāņu baznīca |
| Celta 1780. g. guļbūves tehnikā. Līdz 20. gs. sākumam dievnamam bijis salmu jumts. Pēc celtniecības paņēmieniem baznīca atgādina Vidzemes latviešu zemnieku mājas. 1994. g. atjaunots baznīcas_ |
 |
| Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle "Vēveri" |
| XIX gs. nogalē Vēveros bija 8 sētas, kuras ir pamats 1970.gados veidotajam muzejam. Muzeja mērķis ir saglabāt tautas celtniecības paraugus raksturīgajā ainavā. Ekspozīcijā parādīti audēju_ |
 |
| Vecpiebalgas pilsmuiža |
|
 |
| Dižkoks |
|
 |
| Skatu vieta |
|
 |
| Vecpiebalgas pilsdrupas |
| No 1340. līdz 1365. g. celtajai Rīgas arhibīskapa pilij, sākotnēji - cietoksnim, bija taisnstūrveida forma. Pili apjoza aizsarggrāvji, tās Z pusē atradās priekštilta nocietinājumi, bet A daļā_ |
 |
| Augusta Brača "Vecgropiņu" mājas |
| Rakstnieka, literatūrkritiķa, pedagoga un kultūras darbinieka Augusta Brača mājas. Mājas dienvidu pusē aug varens ozols(apkārtmērs - 4,8m). 1,5m augstumā stumbrs sadalās 9 vienādos žuburos. |
|
|
 |
| Cirstu muiža |
| Ogres krastā esošā Cirstu muižas pils ir Piebalgas ziemeļu vārti, jo atrodas pie pašas rajona robežas. Pili 1886.gadā cēlis pēdējais muižas īpašnieks M. fon Strandmanis._ |
 |
| Vecpiebalgas evaņģēliski luteriskā baznīca |
| Pirmo dievnamu te uzcēla 1345. g., nākamo 1839.-1845. g. M. Sāruma vadībā. Vecpiebalgas luterāņu baznīcu sagrāva 1944. g. rudenī 2. pasaules kara laikā, to atjaunoja 1995.-1997. g. pēc arhitektes_ |
 |
| "Kalna Kaibēni" - Brāļu Kaudzīšu memoriālais muzejs |
| "Kalna Kaibēni" – tautskolotāju un rakstnieku Reiņa (1839–1920) un Matīsa (1848–1926) Kaudzīšu muzejs – ir vecākais memoriālais muzejs Latvijā. Dibināts_ |
 |
| Bij. Kaives muižas krogs |
|
 |
| Kaives muižas parks |
| 1440.gadā.Livonijas ordeņa mestrs piešķīra Johanam Kaivenam zemi muižas izveidošanai. Pēc vienas no versijām tā radies Kaives vārds. Kaives muižas ēka nodedzināta 1905. gada nemieru_ |
 |
| "Saulrieti" K. Skalbes memoriālais muzejs |
| Muzejs iekārtots rakstnieka Kārļa Skalbes (1879–1945) vasarnīcā Vecpiebalgā, Incēnu kalnā, kur Skalbju ģimene pavadījusi 18 vasaras (1926–1944). Atklāts 1987. gadā. Celtnes arhitektūrai_ |
 |
| Vecpiebalgas (Grišku) kalns |
| Vecpiebalgas sākotne būtu meklējama ap 10 m augstajā pilskalnā - Grišku kalnā, sauktā arī par Piebalgas, Balgas un Veļķu pilskalnu. Grišku kalns 13. gs. bijis ievērojama apmetnes_ |
|
|
 |
| Nēķina muiža |
| Pirmās liecības par Nēķena jeb Nēķina muižu rakstītos avotos datētas ar 15.gs. 1426.g. arhibīskaps Hennings šo muižu (toreiz ar nosaukumu Gerslau) piešķīra Johanam Frogtam. Vēlāk muižai_ |
 |
| Dzērbenes ev. luteriskā baznīca |
|
 |
| Dzērbenes pilsmuiža |
| Pils celta 18.gadsimta beigās viduslaiku pils vietā. 19.gs. otrajā pusē piebūvēts tornis tolaik modē esošā gotiskā stila formās - ar dzeguļotu augšdaļu un smailloku logu ailām._ |
 |
| Leimaņu muiža |
|
 |
| Nēķina muižas parks |
|
 |
| Alauksts |
spoguļa laukuma platība: 774.8 hektāri
hidroloģiskais režīms: caurteces
juridiskais statuss: publisks
izcelsme: ledāja
vidējais dziļums: 3.3 metri
maksimālais dziļums: 7.0 metri
vidējais_ |
 |
| Vecpiebalgas ūdensrozes - apskates objekts |
| Par Ūdensrožu dīķi Vecpiebalgā dzirdējuši daudzi. Jāņa Sniedzes aprūpēts, kopts un lolots, tas ar skaistajiem ziediem, zivtiņām, kuras ēd no rokas, garāmbraucējiem kļuva_ |
|
