Abavas senleja dabas parks

Abavas ielejas dabas parks atrodas Kuldīgas, Ventspils, talsu un Tukuma rajonā. Sākotnēji kā aizsargājama senleja tas dibināts 1957. gadā 2500 ha platībā, kā kompleksais dabas liegums paplašināts 1977. gadā 6697 ha platībā.

Tā teritorija ietver Abavas senleju no Kandavas līdz Abavas ietekai Ventā. Abavas krasti visā tās tecējumā no Kandavas līdz Rendai ir augsti. Vidēji Abavas senlejas dziļums ir 30 - 40 m, bet platums sasniedz 100 - 300 m. Abavas krastu gravas un pietekas saposmo tās senlejas nogāzes. Krastos redzami dolomīta un smilšakmens atsegumi un alas. Sevišķi skaisti smilšakmens atsegumi ir pie Velna alas lejpus Kandavas un Māras kambaros nedaudz augšpus Rendas. Te Abavas krastos vērojama krāšņa veģetācija.

Senlejas posmā no Kandavas līdz Sabilei nogāzes galvenokārt aizņem lauksimniecības zemes, posmā no Sabiles līdz Rendai palielinās mežainums, bet posmā no Rendas līdz Abavas ietekai Ventā dominē mežs. Mežu nogabalos galvenokārt sastopami lapkoki, lapkoku-egļu (parasti gāršas) vai skujkoku meži (vēris, damaksnis). Ielejā daudz vecu simtgadīgu ozolu, upes krastos daudz ievu, kārklu un vītolu. Krūmāju malās un mežmalās daudz ābeļu, kas gan nav īstas mežābeles, bet ir mājas ābēļu sēklaudži. Terašu nogāzēs sastop kalcifilas pļavas, retāk purvainas vai palieņu pļavas.

Ielejā konstatētas 826 paparžaugu un sēklaugu sugas, starp tām arī tādas aizsargājamo augu sugas kā piramidālais cekuliņš (Ajuga pyramidalis), birztalas diždadzis (Arctium nemorosum), mieturu mugurene (Polygonatum verticillatum), zarainā ķekarpaparde (Botrychium matricariaefolium), Devela grīslis (Carex davalliana), krūma čuža (Pentaphylloides fruticosa), daivainā cietpaparde (Polystichum aculeatum) u. c..

Ielejā atrasta relikta, aizsargājama tauriņu suga – cīrulīšu dižtauriņš (Parnassius mnemosyne). Te ligzdo aizsargājamie baltmuguras dzenis (Picoides leucotos), lielā gaura (Mergus merganser), mazais dzenis (Ixobrychus minutus), zivju dzenītis (Alcedo atthis) u. c..

Dabas parka teritorijā atrodas vairāki īpaši aizsargājami dabas objekti kā, piemēram, dabas liegums Čužupurvs, ģeoloģiski un ģeomorfoloģiski dabas pieminekļi Abavas Velnala u. c.. Gan Abavas, gan tās pieteku krastos atrodas vairāki pilskalni un citi kultūrvēstures pieminekļi.