Apraksts
Āraišu ezerpils ir kļuvusi par populāru tūrisma vietu un savdabīgu Latvijas senvēstures vizualizāciju. Tas ir unikāls valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis: IX-X gs. seno latgaļu dzīvesvietas paliekas. Pašlaik ezerpils daļēji ir jau rekonstruēta un apmeklētāji var aplūkot atjaunotos aizvēsturiskos latgaļu koka mājokļus.
Pirmos izrakumus šajā vietā 1876. un 1877. gados veicis Cēsu grāfs K.G.Zīverss, vēlāk Berlīnes profesors R.Virhovs. Kopš 1965.gada arheoloģisko izpēti vada J.Apals. Desmit izrakumu sezonās (1965-1969, 1975-1979), pazeminot ūdens līmeni par 1 metru, izpētīja trīs ceturtdaļas senās ezerpils platības. Slapjajā kultūrslānī labi saglabājušos koka celtņu palieku zinātniskās analīzes ļāva izdalīt piecas apbūves kārtas. Rekonstrukcijai par pamatu tika pieņemta pirmā - vissenākā apbūve. To ieskāva aizsargbūves, kas sākās no vārtiem pie izejas saliņā. Starp ēku rindām izveidotas ļoti šauras ieliņas - vietām tikai 80 cm platas. Izrakumos tika atrastas un izpētītas 151 koka celtnes paliekas, atrastas 3700 senlietas, vairāk nekā simt tūkstoši trauku lausku. Izmantojot arheoloģisko izrakumu datus un etnogrāfiskās paralēles ar seno darba rīku kopijām, uzbūvētas 14 senās celtnes, kas par 80% atbilst oriģinālam.