Lielais, izplūdušas formas uzkalniņš, visticamāk attiecas uz tā dēvētajiem Gaujas zemgaļiem - baltu cilšu pārstāvjiem. Tas attiecas uz laiku, kas datējams ar 1.gadu tūkstoti pirms Kristus dzimšanas līdz mūsu ēras pirmajiem gadsimtiem. Interesantākā šo uzkalniņu pazīme ir akmens riņķis, kas ieskauj uzkalniņa teritoriju, turklāt lielāki akmeņi iezīmē debess puses. 360 grādu riņķī nobīde ir ļoti neliela - tikai 2 vai 3 grādi. Atšķirībā no lībiešu uzkalniņiem, kuros parasti apglabāja vienu mirušo, baltu uzkalniņā guldīja veselu saimi. Vispirms apļa iekšpusē noņēma velēnu, tad dedzināja ugunskuru, attīrot šo vietu. Mirušo guldīja uz pamatzemes, tad uzbēra smiltis, nākošo mirušo guldīja blakus un atkal uzbēra zemi, tā pamazām izveidojās lielais uzkalniņš. Gaujas zemgaļi mituši šeit līdz 6., 7. gs. mūsu ērā, tad, pievēršoties zemkopībai , auglīgākas zemes meklējumos pārcēlās dzīvot citur. Līdzīgi baltu cilmes uzkalniņi Krimuldas pagastā atrodas vairākās vietās, daži ir vandāļu postīti, lai gan iespēja tajos kaut ko atrast ir maz ticama.

Atrašanās vieta kartē

Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Laika ziņas Krimuldas pag.