Bauņu muižas pils paliekas

Bauņu pils celta 1770. g. un bijusi viena no skaistākajām apkaimes pilīm, ar greznām podiņu krāsnīm. Ap 1930. g. pils vidusdaļu nojauca, vēl saglabājies neapdzīvotais pils R spārns.

 "Zīverss bija pats pirmais, kurš Latvijā ieviesa palladiskās lauku villas ideju: ēkas galos pacēlās divas nelielas paviljonveida būves, ko ar galveno celtni savienoja galerijas. Te spilgti parādījās jaunais klasicistiskais “country house” stils angļu lordu izpratnē, kur gari izstiepto pazemo būvi veido dažāda augstuma būvapjomi, savienoti ar galerijām. Anglijā to visu bieži vainagoja balustrādes. Arī Bauņos tāda pacēlās virs centrālā rizalīta parka puses vidusdaļā, it kā sabalsojot ar balkona margām. Taču Bauņu muižas nama arhitektūra rāda arī to, ka Vidzemē pat bagāts un zinošs pasūtītājs nevarēja iegūt visiem Eiropas standartiem atbilstošu arhitektūras meistardarbu. Vietējais mūrniekmeistars vien aptuveni spēja iemiesot tālās Eiropas paraugus. Lai cik moderna savam laikam bijusi Bauņu muižas māja, nevar nemanīt, ka panaivs ir četrkolonnu portiks ar smagnējām toskāņu ordera kolonnām, ka portika horizontālais pārsegums un atika virs tā celtni atgriež pie baroka, ka nemotivētas ir konsoles virs pirmā stāva logiem. Parka pusē ēkas centru uztvēra sešu zemu toskāņu kolonnu nests balkons ar divlaidu kāpnēm. (...) Šodien viens no gala korpusiem ir drupās, otrs ir privātīpašums un tur notiek remonti. Tā vismaz viena no grāfa Jakoba Johana fon Zīversa radītā apbūves ansambļa šūnām mēģina atdzīvoties un būt Māja – pavisam citos laikos, pavisam citā vidē." 

Vēsturiska informācija par īpašniekiem: "Bauņu muiža nonāca fon Zīversu rokās 1747. gadā, kad grāfs Aleksandrs Rumjancevs to pārdeva Joahimam Johanam fon Zīversam. Viņa dēlam Jakobam Johanam bija lemts pašos pamatos pārmainīt Bauņu muižas izskatu un nozīmi citu Vidzemes muižu vidū. (...)Pēc grāfa Jakoba Johana fon Zīversa nāves Bauņus mantoja viņa meita Katrīna, kas bija precējusies ar ģenerālleitnantu Karlu fon Gincelu. 1844. gadā muižu pārņēma viņu dēls Karls, kurš savukārt to 1861. gadā nodeva dēlam Arturam fon Gincelam. Pēdējais Bauņu muižas īpašnieks bija Arvēds fon Gincels, kurš muižu zaudēja 1920. gadā.
I. Lancmanis. Zem Bauņu muižas lapeglēm//Māksla+, 2003, Nr. 2