Beļavas muiža

Beļavas muižas ēka celta 1750. gadā, nedaudz pārbūvēta 19.gs. un 20.gs sāk., saglabājot sākotnējo 18.gs. muižnieku dzīvojamās mājas izskatu: taisnstūrveida vienstāva celtne ar krusta velvēm segtu cokolstāvu un augstu sarkano kārniņu mansarda jumtu.
Sīkākas ziņas par Beļavas muižu atrodamas 1489.gadā, kad Rīgas arhibīskaps Mihaels dāvinājis 6 arklus zemes Eberhardam Bincim un 1505.gadā 1 arkla postažu fon Hāgenam. Ap 1550.gadu Hanss Buholcs iegūst tiesības uz abiem iepriekšminētajiem zemes īpašumiem un nodibina muižu, ko dēvē par Buholca muižu.Pēc 1582.gada vairākkārt mainījušies muižas īpašnieki. Starp tiem zināmie: Caritofski, Moderofski, Bilkovski, Jans Guts, Vurofskis, Joahims Meijers.1631.gadā Beļavas muiža atradās Gotharda Budberga valdījumā. No 1638.gada Alberta Bīlaus valdījumā. Iespējams no tā cēlies Beļavas latviskotais nosaukums. 1690.gadā zviedru laikos Beļavas muiža tiek reducēta (2,25 iepriekšējie arkli zemes un 3,5 arkli zemes no jauna). No 1750.gada Beļavas muizas īpašnieks ir F.G.Bergs un tā dzimta līdz pat 19.gs. beigām.
No 1820.gada Beļavas muiža ir Valsts padomnieka fon Berga mantojums (īpašums sastādīja 9,38 arkli zemes, 290 vīrieši un 319 sievietes). Muižas īpašnieki neuzturas šeit patstāvīgi un muižu pārvalda pārvaldnieki vai arī tā tiek izrentēta. Ir ziņas, ka viens no rentniekiem ir bijis kāds Lūkins. Bergu dzimtai pieder vairākas muižas un patstāvīgi viņi dzīvo Sangastes pilī Igaunijā. 1917.gadā grāfu ģimene pili atstāja. Kādu laiku tā bijusi neapdzīvota. Pēc remonta 1925.gadā pilī ierīko Beļavas pagasta I pakāpes Pils pamatskolu.

Beļavas nosaukums mainījies vairākkārt. Tā tikusi saukta par Gros Kurtenkof, Belawamiese, Gulbenes pilstiesa (Livonijas laikos), Beļavas pagasts, Kr.Valdemāra ciems un mūsdienas Beļavas pagasts.