|
| Aprīlis | | 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
| 20 |
| 21 |
 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
|
| 29 |
| 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Maijs |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
| 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
|
|
| Viesi - 298 |
| Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
 
Bīlavu velna laiva
Uzmanību, šis ir Valsts mēroga kultūras
piemineklis!!!
Apmeklētaji un to ceļabiedri tiek
aicināti izturēties saudzīgi, ar kultūras vērtībai atbilstošu cieņu. Par
pieminekļa tīšu vai netīšu bojāšanu tiek piemērota administratīva
atbildība.
Iepazīsim kultūrvēstures mantojumu un saglabāsim to
nākamām paaudzēm!
Apraksts
Velna laivas pieder pie Latvijas neparastākajiem arheoloģiskajiem pieminekļiem, arī šie Bīlavu velna laiva un te veiktie pētījumi norāda, ka iespējams bronzas laikmetā Ziemeļkurzemes teritoriju apdzīvojuši skandināvi. Tā it līdz mūsdienām vislabāk saglabājusies un 1999.g. atjaunotā seno skandināvu apbedījuma vieta. Lielu laukakmeņu krāvumu senkapi laivas formā raksturīgi seno skandināvu ciltīm, kas, iespējams, apdzīvojušas arī arī Ziemeļkurzemi. Bīlavu velna laivas garums ir 15 m, platums 4,5 m, no sākotnējiem 38 akmeņiem savās vietās saglabājies 21. Izrakumos, Bīlavu velna laivas apkaimē izdarīti jau 19. gs., atrastas vairākas kameras ar smiltīm, degušiem cilvēku kauliem un trauku lauskām.
Paralēli zinātniskajam laukakmeņu krāvuma izskaidrojumam pastāv teikas par vietējā valdnieka Vidzera līgumu ar velnu, kam uzdots aizbērt jūras šaurumu starp Kolkasragu un Sāmsalu. Gailim rītausmā iedziedoties, velna piekrautie kuģi pārvērtušies par akmeņiem.
Interesanti objekti tuvumā Tuvākie kategorijā(-ās):
Pēdējie 10 komentāri
No informācijas stenda:
Līdz mūsdienām saglabājusies tikai viena no divām Bīlavu Velna laivām - laivveida akmens krāvuma senkapiem. Vēl pagājušā gadsimtā šīs "laivas" galā ZR bija redzams vēl otrs laivveida krāvums. saglabājušās laivas garums ir 16 m, platums 4.5 m. Kādreiz to veidojuši 38 akmeņi, no kuriem apmēram 20 saglabājušies savās vietās. Otras, nopostītās "laivas" garums bijis 15 m, platums 3 m. 1863. gadā Bīlavu Velna laivās arheoloģiskos pētījumus veica J. Dēringd, kurš otrajā "velna laivā" atklāja 3 stāvos izvietotas 10-12 nelielas akmeņu kameras, kurās starp smiltīm tika atrastas arī ogles, māla trauku lauskas un deguši cilvēku kauli. Velna laivu senkapi izveidoti vēlīnajā bronzas laikmetā starp 950-750. gadu pirms mūsu ēras. Iespējams, ka šos akmeņus atstājuši skandināvu ieceļotāji Ziemeļkurzemē.
Bīlavu Velna laivu senkapi atrodas valsts aizsardzībā kā valsts nozīmes arheoloģiskais piemineklis.
Bildes
(6)
 |
| Bīlavu velna laiva |
 |
 |
| Bīlavu velna laiva |
|
 |
| Arheoloģiskie izrakumi Bīlavu velna laivā |
|
Ja esi reģistrēts Vietas*lv lietotājs un Tavā rīcībā ir kāds šī objekta attēls, Tev ir iespēja to iesūtīt un pievienot šim objektam un savam Vietu bilžu albūmam. ReģistrētiesAutorizēties
|
Atrašanās vieta kartē
57.425024730425, 22.695369454143
Laika ziņas Lubes pag.
|
Sagatavot izdrukai
3
Ir ko teikt par šo objektu? (1)
