Oficiozās romānikas formas, kas Vācijā lielākoties tika lietotas ideoloģisku lozungu nozīmē, maz atbilda sava laika komforta un elegances izpratnei, tādēļ nebija sevišķi piemērotas plašāka patēriņa būvniecībai. Nav jābrīnās, ka Latvijas pilīs tās izpaudušās tikai kā atsevišķi motīvi un elementi vai kādas detaļas specifisks traktējums. Par pierādījumu šai tēzei var kalpot arī Druvienas muižas kungu māja. Šī ēka visdrīzāk celta pēc 1898.gada, kad muiža nonāca Ādolfa fon Hēna īpašumā. Ar stāvu kārniņu jumtu segtajā vienstāva celtnē vienlaikus ar modernas kotedžas noskaņām jūtam vēlēšanos iemiesot kaut attālas agro viduslaiku retrospekcijas. To īpatsvaru celtnes kopējā noskaņā nodrošināja galvenokārt apjomīgs, kvadrātisks, ar piramidālu jumtiņu segts tornis. Pašas ēkas stilizācija ir vairāk nekā nekonkrēta, taču torņa druknais siluets un romānikas celtnēs noskatīto biforija logu aizguvumi atļauj šeit saskatīt noteiktas neoromānikas pazīmes. Diemžēl nekas nav zināms par neoromānikas gaumē veidotiem interjeriem Latvijas pilīs un kungu mājās. Pilī 1951.gadā veikti lieli pārbūves darbi, ierīkojot pamatskolu, kas darbojas joprojām. Veikto būvdarbu rezultātā no ēkas sākotnējā izskata ir saglabājies diezgan maz.

Bildes (1)

Atrašanās vieta kartē

Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Rādīt karti

Laika ziņas Druvienas pag.