Engures evaņģēliski luteriskā baznīca

Kad īsti celta pirmā baznīca Engurē, nav zināms, tomēr 14. gadsimta Kurzemes baznīcu reģistros figurē Engures baznīcas nosaukums. 1641. gadā celta otra baznīca, vēl pēc 45 gadiem – trešā (1677. gadā). Lai gan 1720. gadā vētra sagāza torni un veikti citi remonti, šīs celtnes mūžs bijis ilgāks – 95 gadi. Ceturto jauno koka baznīcu uzcēla 1772. gadā, taču jau pēc 30 gadiem tā atradās sabrukuma stāvoklī, un nācās celt jaunu – jau piekto. Šī no 1802. līdz 1804. gadam celtā baznīca pastāv vēl šodien, kaut arī nācies to pārbūvēt no pamatiem līdz jumtam. Lieli remontdarbi notika arī pēc Pirmā pasaules kara.

 Engures baznīca ir ievērojama ar to, ka ir viena no retajām koka baznīcām, kas nav nopostīta vai pārbūvēta par mūra baznīcu. Baznīca celta 1804. gadā Engures, Mērsraga un Dzirciema draudzes mācītāja, Engures baznīcas skolas skolotāja Johana Pētera Brandta laikā. Par tās nozīmīgumu liecina arī baznīcas inventārā ierakstītie trīs valsts nozīmes pieminekļi – 1713. gadā veidotā oblātu kārba un divi 1730. gada svečturi. Par ievērības cienīgiem objektiem uzskatāmi arī 1853. gadā veidotais altāris un kancele, kā arī 1854. gadā būvētās, 1926. gadā restaurētās un 1931. gadā pārbūvētās baznīcas ērģeles.
    Baznīcā ilgus gadus atradās 1851. gadā Johana Lēberehta Eginka (1784. – 1867.) gleznotā altārglezna “ Kristus un neticīgais Pēteris uz jūras”. Šobrīd altāri rotā pēc tādiem pašiem motīviem 1995. gadā gleznota J. Ģērmaņa altārglezna. 2004. gada 3. oktobrī atzīmēja dievnama divsimto jubileju.