Garozas muižā bijuši augļu un sakņu dārzi, bet jau 1791.g. inventārā aprakstīts baroka laikmetam raksturīga atpūtas dārzs ar paviljoniem, tiltiņiem pār strautiņiem un eremīta namiņu, kas liecina par romantisma ietekmi mazo dārza arhitektūras formu izveidē. Parku pilnveidoja dārznieks Ģederts 1837.g., un jau pēc pieciem gadiem apkārt labiekārtotajai teritorijai tika uzstādīts virpotu spāņu reliņu (Spanische Reilern) dārza ārējais žogs. 1907.g. muižas parka izmēri bija 16,77 pūrvietas – pēc mūsdienu mēriem 2,5 ha, kas plānā bija trapeces plānojuma ar paplašinājumu virzienā pret kungu māju (skat. kartē), bet Z pusē atradās līdzīga izmēra augļudārzs. Parku visā tā platībā, strauji līkumojot, šķērso strauts, bet pie muižas iebrauktuves atrodas abpus ceļam gandrīz simetriski atrodas dīķi, kuros atspoguļojas kungu māja. Līdz mūsdienām sākotnējās parka ēkas nav saglabājušās, redzamās arhitektūras formas un tiltiņi ir datējami ar 20.gs. 2.p., parka DA stūrī atrodas brīvdabas estrāde. No agrākā parka izveides posma Garozas parkā saglabājies 4,5 m augsts piramidāls uzbērums – t.s. parka kalniņš, kas izveidots kā skatu platforma un paviljona vieta, jo šajā līdzenuma daļā trūka dabiski izteiksmīga reljefa. Pastaigu taka vedusi gar parka A malu, ļaujot vērot gaišu lauku ainavu kontrastā ar blīvu parka stādījumu apjomu, kas ir savam laikam populārs Zemgales parku kompozīcijas paņēmiens.

Atrašanās vieta kartē

Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Laika ziņas Mežotnes pag.