Pēc J.Amata 
Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera  kroņa muižu Gārseni 1583. gadā nopirka no Vestfāles ienākušais Gorhards Beninghauzens – Budbergs. Viņa dzimta Gārsenē valdīja 340 gadus. Ar šo dzimtu saistās Gārsenes draudzes un baznīcas vēsture. Jau 16. gadsimtā vizitācijas aktos minēts, ka Gārsenē starp tagadējo baznīcu un kokzāģētavu uzkalniņā atradusies Svētā Jura baznīca, kas būvēta no koka. Otrā baznīca būvēta no laukakmeņiem. Līdzekļus tās būvei devis Gothards fon Budbergs. Tā iesvētīta 1792. gada 5. jūlijā. Baznīca 1904. gadā nojaukta, lai vietā uzceltu jaunu, plašāku. Jauno baznīcu fon Budbergs bija iecerējis kā veltījumu savai mirušajai sievai, anglietei Ģertrūdei Vorsai. Tā celta ap 1907. Gadu pēc arhitekta K.fon Engelharta projekta, bet būvdarbus vadīja  arhitekts Eduards Kupfers (1873.-1919). Kokmateriāli vesti no tuvējā meža. Jauncelto baznīcu iesvētīja 1906. gada 1. oktobrī. Kopš 1922. gada baznīca pieder Gārsenes ev.lut. draudzei, tās balkonā atrodas Valkera firmas ērģeles, kas būvētas 1906. gadā Ludvigsburgā. Šīfera jumtu baznīcai uzlika 1976.-1979. gadā. 1988. gadā Restaurācijas pārvaldes jumiķi uzlika tornim kapara skārda jumtu. Torņa smailes lodē ielika kapsulu ar vēstījumu par Gārsenes vēsturi. 1991. gadā altāra daļā nokrāsoja griestus un sienas, restaurēja velves uzrakstu: “Nāciet pie manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, es jūs gribu iepriecināt”. 1992. gadā baznīcā iesvētīja un piestiprināja piemiņas plāksni represētajiem gārseniešiem. Dievnams pārstāv  tās kulta celtnes, kuru apjoma telpiskā uzbūve ir asimetriska, proti, zvanu tornis novietots sānos, taču plānojumā jūtama arī tradicionālā simetriskā plānojuma ietekme – lūgšanu telpai pieslēdzas koris ar poligonālu apsīdu un divas vienādas sakristejas. Galvenās ieejas priekštelpai piekļaujas jau minētais zvanu tornis, bet otrā pusē – kāpņu telpas pusapļa veidā risinātais apjoms.

Bildes (7)

Atrašanās vieta kartē

Skatīt lielajā interaktīvajā kartē

Rādīt karti

Laika ziņas Gārsene