Apraksts
Šī upe iztek no Kokmuižas “Deidera” purva (kurš savu nosaukumu ir dabujis vaj nu no ordeņa brāļa Teodorika, kas kaujā pie Jumeras 1223. g. krita, vaj arī no Jumeriešu robežnieka, bīskapa Alberta brāļa, Idumejas fogta Teodoriķa-Deidera) un dodas zem dažādiem nosaukumiem pa Krumpiņas, Tomēna, Paistalas, Cimpēnu, Vītulēnu, Silupītes, Tilgaļa, Silvēnu, Anuļa, Vējiņa, Peļņa, Draņķa, Ķikura, Nauča, Beitas, Karitēna lejām caur Kokmuižas uzstādināto dzirnavu ezeru un Melluma leju kā Jumeras upe uz Gauju. Labajā pusē viņa uzņem Kokmuižas “Sarkanā dambja” notekas, Kreiļa jeb Lielā purva notekas un Paipalas gravas ūdeņus; kreisajā pusē Mujānu uzstādinātā ezera un Spiksta lejas ūdeņus, Skuju braslu, Zīles lejas un Liepu laipas notekas, Dūķeru lejas ūdeņus un Cēļa-Brēmeļa jeb Magoņu lejas notekas. Tā kā visi šie ūdeņi ir purvu un slīkšņu notekas, tad varam gan iedomāties, ka šī upe senlaikos bij bagāta ūdeņiem un varēja būt “ļauna upe” dziļā gravā, pie kuras ir “lieli meži, laužņi un slīkšņi”, sevišķi tad, kad šie vēl nebija nocirsti un nosusināti. To liecina visas minētās lejas un it īpaši Jumeras lejas krasti. Arī tagad Jumera ir diezgan bagāta ūdeņiem, vietām pat ziemā neaizsalst. Viņas ūdeņi dzen lielākās dzirnavas visā apkārtnē un ir bagāti zivīm, - pat ūdri vēl uzturas viņos, tā sauktajā “ūdru lejā”. No tiltiem, kas ved pār Jumeru, būtu minami: vecais tilts pie Jumeras mājām, pār kuru veda hronikas Cēsu ceļš pie Gaujas, asis 3 augstāks par tagadējām laipām, jaukā vietā, - Melluma tilts, pār kuru ved Rīgas lielceļš, - Kokmuižas dzirnavu dambis, pār kuru ved Limbažu ceļš, - Anuļa tilts un Mujānu dzirnavu dambis, pie kura atrodas Mujānu pils drupas, tā sauktais “baltais tornis”.