Krustkalnu dabas rezervāts

Krustkalnu dabas rezervāts dibināts 1977. gadā. Rezervāts atrodas Madonas rajonā. Tā platība 2915 ha. Administratīvi pakļauts Teiču dabas rezervātam.

Ģeoloģiski Krustkalnu dabas rezervāts atrodas uz Madonas-Trepes vaļņa un Dūku-Svētes ieplakā. Rezervāta teritorija ļoti pauguraina. Cauri rezervātam tek Svētupe un tās pieteka Niedruška, rezervāta rietumu malu norobežo Nirīte. Rezervāta teritorijā ir 13 ezeri, no tiem lielākais ir Dreimaņu jeb Svētes ezers, Lielais un Mazais Plencis. Dažu ezeru krastos izveidojušies saldūdens kaļķu nogulumi, daudz avotu, no tiem pazīstamākie ir Krākas avoti Svētes ezera krastā.

Pārsvarā ir egļu un priežu meži, vietām arī lapkoku meži. Pārstāvēti gandrīz visi Latvijā sastopamie meža augšanas apstākļu tipi, bet biežāk sastopams damaksnis un vēris. Reljefa pazeminājumos, kur traucēta ūdens notece, veidojas pārpurvoti meži uz slapjām purva augsnēm, lielas platības aizņem arī nosusinātie meži ar priedi un purva bērzu (Betula pubescens). Rezervātā maz pļavu, kas galvenokārt pārstāvētas ar sausieņu un zemieņu pļavām. Maz arī purvu – galvenokārt zemie jeb zāļu, mazāk sūnu purvi.

Florā konstatētas 760 paparžaugu un sēklaugu sugas un pasugas, kā arī apmēram 150 sūnu sugas. No aizsargājamajām augu sugām te sastop Sibīrijas mēlziedi (Ligularia sibirica), dižo aslapi (Cladium mariscus), šaurlapu lakaci (Pulmonaria angustifolia), pļavas linlapi (Thesium ebracteatum) u. c.. Rezervātā liela orhideju daudzveidība – te konstatētas 17 orhideju dzimtas sugas, starp tām tādas aizsargājamas sugas kā Lēzeļa lipare (Liparis loeselii), trejdaivui koraļsakne (Corallorhiza trifida), purvāja vienlape (Malaxis monophyllos) u. c.

No bezmugurkaulniekiem konstatētas apmēram 460 sugas no 22 kārtām.

No mugurkaulniekiem visbagātāk pārstāvēti putni – te konstatētas 140 sugas no kurām 107 ligzdo. No putniem te ligzdo tādas aizsargājamo putnu sugas kā melnais stārķis (Ciconia nigra), mazais ērglis (Aquila pomarina), apodziņš (Glaucidium passerinum), trīspirkstu dzenis (Picoides tridactylus) u. c..

Zīdītāju faunā atrastas 40 sugas. Vispilnīgāk te pārstāvēti ziemeļu jaukto mežu dzīvnieki: kurmis, meža un mazais cirslis, bebrs, ūdrs, Eiropas ūdele. No platlapju mežu iemītniekiem sastop meža cūku, ežus, meža caunu, stirnu.

Rezervāta ūdeņos konstatēta 21 zivju suga. No abiniekiem konstatētas 6, bet no rāpuļiem 5 sugas.