Apraksts
Šo objektu grūti salīdzināt ar citiem Latvijas atsegumiem, jo tam ir neparasta forma. Te atrodas 23 m gara ala, arkāde, kā arī avots. Ala kopā ar avotu ir nozīmīga svētvieta. Objekts ir bijis ļoti populārs jau kopš seniem laikiem, taču agrākā milzu cieņa pret to jau vismaz simts gadus izvērtusies par vandālismu. Nacionālais parks cenšas to novērst, apvelkot ap objektu žogu. 20-jos gados no tejienes ar vezumiem veda ārā smiltis, iznīcinot kādreizējo ainu, kas lika Ellītei līdzināties ērģelēm ar daudzām stabulēm. Objekts pieminēts jau 1864. gada 13. janvārī, "Mājas Viesī". Minēts, ka objektu apmeklē cilvēki arī no Igaunijas. Te daudzi jau tad skrāpējuši uzrakstus jau no 1500. gada. Gan cilvēka dēļ, gan arī dabisku iemeslu - lielās plaisainības un iežu drupanuma dēļ Ellīte nepārtraukti ir pārveidojusies.
Atsegums ir novietots neparasti - vietā, kur to nemaz nevarētu gaidīt - tas atrodas Liepas palikšņa lēzenajā ziemeļu nogāzē. Te Amatas svītas smilšakmeni pārklāj Pļaviņu svītas dolomīti, un zemāk savukārt ir ūdensnecaurlaidīgs mālu slānis, Tas kopā arī ir radījis priekšnoteikumus šī neparastā objekta tapšanai. Ellīte varētu būt 7 - 6.5 tūkst. gadu veca. Klints vēl joprojām ir ļoti savdabīga - pie alas ieejas ir izciļņi, nišas, dobumi, Latvijai unikāla arkāde.
Ellītes arkas - vienīgās dabiskās (principā mākslīgas) smilšakmens arkas Latvijā pēc Sietiņieža arkas sagrūšanas. Šeit viena otrai blakus atrodas trīs arkas, kas kopā veido arkādi. Trīs arkas uzskatāmas par kādreizējās 15 - 20 m garās alas fragmentiem, kas bijusi savienota ar tagadējo Ellītes alu.
Ellītes ala ir nepārtraukti mainījusies, ieeja ir nobrukusi, toties ala, jādomā, ir kļuvusi dziļāka. Ala ir novietota augstu virs upes, neparastā vietā. Galvenajā alā nokļūst pa 10 m garu un 4 - 6 m platu koridoru, kam vertikālas, 10 m augstas smilšakmens sienas. Koridors - aiza radies nobrūkot alas griestiem. Galvenā ala ir 11 m gara, līdz 5 m plata un 4 m augsta. Galā ir perpendikulāra plaisa, kas ir 1.1 m plata, sašaurinās līdz 0.5 m, 11.5 m gara. Te ir pilnīga tumsa, zem kājām skalojas avota ūdens. Šīs alas galā atkal šķērsām plaisa - labi ja 10 cm plata - iedīglis nākamajai alai. Kopējā alas grīdas platība ir 55 m2. Ir teika, ka no alas bijusi pazemes eja uz Cēsīm. Te esot kāds iegājis un pazudis - pērts pazemē tik ilgi, līdz nomiris.
Avots ir radījis visu unikālo Ellītes sistēmu. Šeit pazemes ūdeņi koncentrējas virs ūdensnecaurlaidīgā, slīpā māla, un apvienojoties un tekot cauri smilšakmenim, to izskalo. Avots šeit alas sāka veidot pēdējos 7 - 6.5 tūkst. gadu. Avots izklāj alas dibenu ar plānu ūdens slānīti. 1864. gada. 13. janvāra "Mājas Viesī" tiek minēts, ka ūdens alas dibenā ir ļoti labs.
Pēdējie 10 komentāri
Ja ir vēlēšanās redzēt Mazo ellīti, sekojiet kartei pie Lielās ellītes un norādēm, kas jūs aizvedīs pie Liepas kapiem, kur turpinot ceļu taisni pa aizaugošu ceļu uz lauka līdz mežam un tālāk pa taciņu līdz un garām interesējošam objektam. Neliels klints atsegums mežā, no kura izplūst avots, veidojot zemu, šauru, bet samērā dziļu alu.Ja grib tikt alas iekšpusē, tad vajag rēķināties ar rāpošanu pa vēsu avota ūdeni, trinoties ar sāniem gar alas sienām. samēra
Ļoti interesanta vieta ar savu iespaidīgo izskatu un novietojumu. Labo noskaņu bojā atkritumi alā. Dziļāk ieiešanai alā nepieciešami zābaki.Viegli pieejama mazas pilsētiņas centrā.
Sagatavot izdrukai
4
Ir ko teikt par šo objektu? (2)
