Moricsalas dabas rezervāts

Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, vienā no lielākajiem mežu masīviem Latvijā atrodas Usmas ezers un vecākā aizsargājamā dabas teritorija - Moricsalas dabas rezervāts. Ezera rietumdaļā 1912. gadā nodibinātais Moricsalas rezervāts sākotnēji ietvēra tikai Moricsalu 83 ha platībā. Sala nosaukumu ieguvusi Kurzemes hercogistes pastāvēšanas (1562.- 1795.) beigu posmā, kad 1727. gadā, slēpdamies no krievu karaspēka, tajā uzturējies Saksijas grāfs Morics. Laika gaitā teritorija palielināta līdz 818 ha un tajā ietilpst ezera rietumdaļa - Luziķērtes līcis (702 ha) ar divām salām - Moricsalu (83 ha) un Lielo Alkšņu salu jeb Lielalksnīti (33 ha).

Ar 2000. gada Latvijas Republikas likumu apstiprināts Moricsalas dabas rezervāta īpaši aizsargājamās teritorijas statuss un zonējums. Stingrā režīma dabas aizsardzības zonā iekļautas abas salas, bet ūdens akvatorijā ap salām un Luziķērtes līci noteikta regulējamā režīma zona. Rezervāts atrodas Slīteres nacionālā parka administratīvā pārraudzībā.

Lielākā Moricsalas vērtība ir vecs, dabiski attīstījies platlapju mežs, kurā dominē ozoli, liepas, kļavas, veidojot eksotiskas, pirmatnēja rakstura audzes ar dažāda vecuma kokiem un atšķirīgu pamežu. Daudz ir dabiskā vecuma robežu sasniegušu, vēja nolauztu vai izgāztu un pamazām trūdošu koku. Salas lielāko daļu aizņem gāršas tipa meži. Nelielā platībās sastopamas bērzu un apšu audzes, bet salas piekrastē stiepjas melnalkšņu audzes.

Moricsalas floras sarakstā ietvertas 409 sugas, kas pārstāv 77 dzimtas un 209 ģintis. Salā sastopamas tādas republikā retas un aizsargājamas sugas kā lakši, smaržīgās naktsvijoles, dobie cīrulīši, lielā raganzālīte, zobainīte. Luziķērtes līcis ir līdz šim mūsu republikā vienīgā zināmā lokanās najādas atradne. Līcī konstatēta arī gludsporu ezerene un vienzieda krastene.

Salā sastopamas vairāk nekā 40 putnu sugas no kurām melnā klija, zivju ērglis republikā ir reti sastopamas un aizsargājamas sugas. Moricsala ir vienīgā vieta Latvijā, kur novērotas ligzdojam ziemas žubītes. Rezervāta salas pastāvīgi apdzīvo arī zīdītājdzīvnieki - stirnas, bebri, jenotsuņi, lapsas, caunas, grauzēji un kukaiņēdāji. Sastopami brieži un meža cūkas.