Rites Kņāvukalns

Rites Kņāvukalns atrodas Jēkabpils raj. Rites pagasta pašā malā uz robežas ar Elkšņu pagastu. Aptuveni kilometru uz D no pilskalna tek Susējas upe. Drīzumu mājas, pēc kurām pilskalns orientēts, atrodas jau Elkšņu pagastā. Kņāvukalnu 1882.gadā reģistrēja pazīstamais vēsturnieks, etnogrāfs un valodnieks A. Bīlenšteins, kurš norādīja arī uz eventuālo kulta kalnu uz R no pilskalna. Rites Kņāvukalns ir savrups 20 m augsts daļēji kokiem apaudzis grants kalns ar mākslīgi stāvinātām malām. Pilskalna izlīdzinātajam plakumam (garums 60 m, platums 40 m) ir dažu metru slīpums pret ZR. Mazliet lēzenāka ir pilskalna Z nogāze, tāpēc te nogāzes stāvināšanai izveidota terase. Pilskalna ZA stūris agrākos laikos norakts grantī; tagad vecā grantsbedre aizaugusi ar kokiem. Visu pilskalnu ieloko apmetnes kultūrslānis, kas īpaši intensīvs ir pilskalna ZR pakājē, kur tas konstatējams līdz pat 100 m attālumam no pilskalna. Pilskalna kultūrslānis, kas satur bezripas gludās un švīkātās keramikas lauskas, pilskalna plakumā ir 0,20 - 0,60 m biezs. Pārbaudes rakumos atklātas pavardu vietas un pilskalna malas nocietinājumu pēdas. Apmetnē kultūrslānis ir līdz 0,50 m biezs. Te atrada bezripas keramikas gludās, gludinātās un apmestās keramikas lauskas, māla vārpstas skriemeļus, graudberžus, slīpējamos akmeņus un četrstūraino šķiļakmeņu fragmentus, kas liecina, ka apmetne apdzīvota m.ē. I g.t. Izteikti uzskati, ka pilskalnā ļaudis sākuši dzīvot jau I g.t. p.m.ē. vai m.ē. pašā sākumā un ka apmetnē atrastā švīkātā keramika ir vēlāka nekā pilskalnā iegūtā. 1948.gadā pilskalna pakājes apmetnē atrasts izkapts fragments, kas darināta vidējā dzelzs laikmetā, ripas un bezripas keramikas lauskas un dzelzs sārņi. Pēc vietējo iedzīvotāju sniegtajām ziņām pilskalna pakājē atrasti arī akmens cirvji. Ap 200 m uz R no Kņāvukalna atrodas A. Bīlenšteina minētais iespējamais kulta kalns, kam mākslīgā apdarinājuma pazīmju nav. Kā stāsta teika, Kņāvukalnā esot nogrimusi pils. Kņāvukalns ir ļoti ainavisks; no tā paveras plašs skats uz Dienvidsusējas upes ieleju un plašu apkārtni. J.Urtāns