Sv. Jēkaba Romas katoļu katedrāle ar ēku kompleksu

Sv. Jēkaba katoļu katedrāle sākta būvēt agrās gotikas formās ap 1225. gadu, tā pabeigta ap 1300. g., kaut gan torņa divi augšējie stāvi un smailes uzcelti ne agrāk par 15. gs. beigām. Šai samērā nelielajai baznīcai (garums apmēram 50 m) ir visai izteiksmīgs slaids tornis, kas labāk par pārējiem saglabājis Rīgas viduslaiku baznīcu torņiem raksturīgo piramidālo formu. Jumta piramīda piebūvēta 1756. gadā, bet galvenais portāls piebūvēts 1782. gadā. Jēkaba katedrāles četri zvani tuvojoties Pirmā pasaules kara frontes līnijai evakuēti uz Krieviju un ir gājuši zudumā. Sākotnēji te Dievu lūdza ordeņbrāļi, tad katoļu draudze un cisterciešu klostera - tautā dēvēta par dziedošo jumpravu klosteri - mūķenes. 1522. gadā Jēkaba baznīcā un Sv. Pētera baznīcā nolasītie sprediķi Rīgā ievadīja reformāciju. Pēc reformācijas tā ir Rīgas latviešu baznīca. 1582. gadā poļu karalis Stefans Batorijs baznīcu no pilsētas atpērk un ielaiž tajā jezuītus, savukārt zviedru karalis Gustavs II Ādolfs jezuītus padzen un pārvērš dievnamu par zviedru garnizona luterāņu baznīcu, bet pēc 1710. g. Jēkaba baznīca pārtop par krievu kroņa baznīcu. 1736. gada septembrī Jēkaba baznīcā sprediķojis brāļu draudžu jeb hernhūtiešu kustības dibinātājs grāfs Nikolaus Ludvigs fon Cincendorfs.