Apraksts
Pirmā katoļu lūgšanu kapela atradās Livonijas ordeņa uzceltajā pilī. Maza koka baznīciņa vēstures hronikās minēta 1403. gadā, nodedzināta 1567. gadā, un katoļi ar Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera (Gothard Kettler) pavēli reģistrēti luteriešu draudzē. Gadu gaitā katoļu draudze atjaunojās.
19. gadsimta beigās muižniece Antoņina Dzedule dāvināja draudzei zemi un divas ēkas, lai vienā no tām iekārtotu pastāvīgu katoļu lūgšanu kapelu. 1990. gadā sākās lūgšanu nama sakopšana, kas 1999. gadā vainagojās ar ēkas rekonstrukciju (arhitekts Valdis Liepa). Baznīcai piebūvētas divas kapelas — grēksūdzes un jaunavas Marijas kapela — un zvana tornis (2004).
Dievnams ieguvis mūsdienīgu māksliniecisku interjeru. No jauna darināti soli, skulptūras un biktskrēsls. Pie baznīcas sānu sienām izvietotas 14 grafikas — mākslinieka Jāņa Bārdas vīzijas par tēmu «Krusta ceļš» —, ir četri rojenieces Valentīnas Lapiņas altāra gobelēni, metālmākslinieka Miervalda Zibens darinātais altāra tabernākuls.
Sagatavot izdrukai
1
Ir ko teikt par šo objektu? (1)
