Tanīsa pilskalns

Šis ir viens no lielākajiem un visvairāk nocietinātajiem seno letgaļu pilskalniem. Tā augstums ir 24 m. Kalns apdzīvots jau kopš 6.gs. p.m.ē. Vēsturnieki domā, ka šeit varētu būt bijusi varenā Sotekles pils, kurā valdīja seno letgaļu virsaitis Rusins. Sākotnēji viņš bija viens no galvenajiem vāciešu sabiedrotajiem. Taču redzēdams, ka ienācēju galvenais mērķis ir ne tik daudz jaunās ticības nešana, cik zemju iekarošana, Rusins nostājās pret tiem un bija viens no 1212.gada Autines letgaļu sacelšanās vadītājiem. Rusina varenās pils celtniecība notika 12.gs., tā tika pamesta vēlāk nekā citas senlatviešu pilis – ne agrāk kā 14.gs. Senās pils nosaukums varētu būt radies no tā, ka šajā vietā ir divu upju satekas vieta – Raunā ietek nelielā Līčupe.

Pilskalnam ir ļoti liela nozīme Latvijas arheoloģijas vēsturē, jo pateicoties 20.gs. 20.gados notikušajai polemikai par noslēpumainās Beverīnas pils atrašanos vietu, te 1927. un 1930.gadā notika pirmie plašie arheoloģiskie pētījumi neatkarīgajā Latvijā.

Pret upi vērstajā nogāzē ir neliela omulīga ala, par kuras eksistenci zina pat ne visi raunieši. Nogāze ir ļoti stāva un līdz alai var tikt tikai turoties pie koku stumbriem. Slidenā laikā turp doties nav ieteicams.

Ala ir diezgan zema, ieiet var tikai tupus stāvoklī, aiz maza līkuma tā apraujas. Interesi izraisa gaišā smilšu krāsa alas apkārtnē. Ja vērīgi lūkojas, no Tanīsa pilskalna var saskatīt tālumā, Raunas pretējā krastā esošo Raunas velnalas atsegumu.