Uzvaras piemineklis

Saukts arī par Brīvības un Kritušo varoņu pieminekli. Pirmo reizi uzbūvēts 1924.gadā (pamatakmens likts 22.jūnijā, monuments atklāts 16.novembrī) kā viena no pirmām Latvijā Brīvības cīņās kritušo piemiņai veltītajām zīmēm. Tā atklāšanā piedalījās Valsts prezidents J.Čakste. Pieminekli projektējis arhitekts P.Kundziņš. Tas veidots no Allažu sūnakmenī – ģeometriskās un proporcionālās formās.

Piemineklis atradās Vienības laukuma dienvidu malā Raunas un Rīgas ielas sadures stūrī. Tā pamatideja: cīņu liesmās aust brīvības saule. Obeliska pamatu greznoja bronzā veidots uzraksts: “No zobena saule lēca”, zemāk gadskaitļi 1919–1920, starp kuriem vairogs ar krustotu zobenu ar smaili uz augšu, zem tā vārdi: “Saviem kritušiem varoņiem”. Virs pamata, stilizēta liesmu motīvu ieskauta, pacēlās regulāra četrstūra kolonna 13,6 m augstumā, virs tās apzeltīta lode 1 m diametrā – brīvās Latvijas saules simbols. Pieminekļa kopējais augstums – 17 m.

Padomju vara 1951.gada 25.martā pieminekli uzspridzināja un nojauca. Atbrīvotājā laukumā 1959.gadā uzslējās cits monuments – piemineklis Ļeņinam. Šis piemineklis tika demontēts 1990.gada 17.oktpbrī.

Doma par Cēsu Uzvaras pieminekļa atjaunošanu bija jau 80.gadu beigās, taču līdzekļus izdevās atvēlēt tikai 1997.gadā. Tika saņemts arī 200 000 EEK dāvinājums no Igaunijas Republikas valdības. Atjaunoto monumentu atklāja 1998.gada 15.novembrī.

Piemineklis atrodas ~25 m uz ziemeļiem no sava priekšteča vietas. Tas veidots no Sāmsalas dolomīta. Atšķirībā no vecā, tagadējam ir uzejas no visām četrām pusēm un latviskos uzrakstus papildina igauņu teksts. Cēsu kauju 80.gadadienas svinībās (1999) pieminekļa ziemeļu pusē tika atklāta piemiņas plāksne veltīta igauņu un latviešu kopīgajām brīvības cīņām.