logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Septembris
16 17 18 19 20 21 22
23 24 25 26 27 28 29
30
Oktobris
1 2 3 4 5 6
7 8 9 10 11 12 13
14 15 16 17 18 19 20
21 22 23 24 25 26 27
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 225
Viesi - 225
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Parks, dendroloģiskais stādījums

Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)

Apraksts
Pēc Rīgas iekarošanas 1710. gadā, pirmoreiz būdams Rīgā, Pēteris I noskatīja sev vietu vasaras rezidencei ar plašu dārzu. Izvēlētā vieta bija Pētersalā jeb Gustavsalā, kas vēlāk ieguva Andrejsalas vārdu. Viena no versijām vēsta, ka dārzs veidots pēc franču arhitekta A.Leblona izstrādātās paraugshēmas, ievērojot to laiku modernās franču un holandiešu stila tendences. Par dārzu pamatelementu izmantoja koku alejas, bosketas*, maldu ejas, kanālus un dīķus.

Stādmateriālus jaunajam dārzam pa Daugavu uz Rīgu piegādāja no Lielvārdes draudzes. Galvenokārt tās gan bija liepas un lazdas. Savukārt kokaugi - ārzemnieki ceļu mērojuši no Amsterdamas. Pavisam kopskaitā to bijis 3590 stādu. Par Ķeizardārza zelta laiku pamatoti tiek uzskatīts laika posms no 1730.līdz 1755.gadam. Tolaik par dārznieku strādāja Miķelis Šindlers un dārzs bijis savā vislabākajā skatā. Stāsta, ka Ķeizardārzs kļuvis par tādu kā etalonu privātiem dārziem Rīgas turīgo iedzīvotāju vasarnīcu kolonijā Ganību dambī. Vēlāk to pārņēma Rīgas pilsēta…

1861. gadā Viesturdārzā notiek Baltijas dziesmusvētki. Tomēr šo notikumu stipri vien aizēno un pārspēj pirmie Vispārējie latviešu dziesmusvētki, kas tiek sarīkoti 1873. gadā. Rīgas latviešu biedrība saņēma speciālu atļauju no krievu valdības. Par godu šim svarīgajam notikumam Viesturdārzs vēlreiz piedzīvoja ievērības cienīgu uzmanību.

Dziesmusvētku 100-gadei par godu Viesturdārzam tiek mainīts nosaukums. Kopš 1973. gada 21. jūlija to oficiāli sauc par Dziesmusvētku parku. Jāteic gan, ka tautā Viesturdārzs savu veco nosaukumu ir saglabājis joprojām un jaunākajos rakstos par šo parku var atrast abus nosaukumus.

Dziesmusvētku parkā jau pieminētajā simtgadē tika atklāts memoriālais ansamblis, kas tur atrodas joprojām. Tālāk seko vēl joprojām dzīvie latviešu komponistu bareljefi — veltījumi Jānim Cimzem, Jurjānu Andrejam, Jāzepam Vītolam, Emīlam Dārziņam, Emilim Melngailim, Pēterim Barisonam, Alfrēdam Kalniņam un Kārlim Baumanim.

Viesturdārzs interesants arī ar 1936.gadā uzbūvēto Triumfa arku, jeb Aleksandra vārtiem, kas, vairākkārt pārvietoti, atkal atrodas Viesturdārzā. Triumfa arka ir būvēta pēc Parīzes slavenās arkas ģīmja un līdzības. Jau sākumā pieminētais visur klātesošais Pēteris I atklāšanas ceremonijā te iestādīja gobu, kas sen jau savu vainagu rieš citās debesīs, bet par spīti visam (arī politikai) atvases dzīvas joprojām. Šobrīd pie memoriālā celma var redzēt gobas trešo laidienu. Ko lai saka, nikns un sīksts koks padevies.

Viesturdārza vēsture ir bagāta ar veselu lērumu nosaukumu. Pirmajos gados tas dēvēts par “Viņa Majestātes dārzu priekšpils cietoksnī”, arī par Forburgas dārzu. No 1729. gada līdz 18.gs.vidum to dēvēja par Pētersalas dārzu, bet 18.gs. beigās un 19. gs. sākumā — par Pirmo Ķeizardārzu (atšķirībā no Otrā Ķeizardārza Aleksandra augstumos) un vēlāk — vienkārši par Ķeizardārzu. 19. gs. vidū, kad tas pāriet Rīgas pilsētas īpašumā, to sāk dēvēt arī par Pilsētas dārzu, bet kopš 1923. gada — par Viestura dārzu. 1973.gadā dārzs tika pārdēvēts par Dziesmusvētku parku. Mūsdienās to atkal sauc par Viesturdārzu, kas arī būtu atzīstams par pareizāko parka nosaukumu.

 

 

Interesanti objekti tuvumā
699 m Arhitektūras piemineklis Alberta iela
853 m Stadions, sporta laukums Skonto halle
891 m Parks, dendroloģiskais stādījums Kronvalda parks 5
971 m Pasta nodaļas Rīga 45
Tuvākie kategorijā(-ās):
Daba
1.3 km Parks, dendroloģiskais stādījums Esplanāde
2.0 km Parks, dendroloģiskais stādījumsKalns, kāpa Dzegužkalns
Ir ko teikt par šo objektu? (0)
Skatīts 11573 reizes
Bildes (6)
Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)
Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)
Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)
Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)
Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)
Viestura dārzs (Dziesmusvētku parks)
Ja esi reģistrēts Vietas*lv lietotājs un Tavā rīcībā ir kāds šī objekta attēls, Tev ir iespēja to iesūtīt un pievienot šim objektam un savam Vietu bilžu albūmam.
Reģistrēties
Autorizēties
Atrašanās vieta kartē
Laika ziņas Centra apbūve
© 2005-2019 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100