Virķēnu muiža

Virķēni ir ciems Vidzemes ziemeļu daļā, Rūjienas novada Vilpulkas pagastā, netālu no Igaunijas robežas. Virķēni kā apdzīvota vieta pazīstami kopš 1520. gada, kad tur izveidota Virķēnu (Würken) muiža. Virķēnu muiža un parks ir vietējas nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis.

Muižas vēsture aizsākās 1520. gadā, kad pēc Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga lēmuma vairāki zemes gabali tika izlēņoti Kudelenam, kurš apvienoja šos zemes gabalus, lai ierīkotu muižu. Par nākamajiem muižas īpašniekiem kļuva fon Dēnhofu ģimene, pazīstami baltvācieši. Zviedru laikā muiža nonāca fon Engelhartu ģimenes īpašumā. Sākotnējais īpašnieks bija Zviedrijas armijas jātnieku leitnants, Vidzemes dižciltīgais Mihaels fon Engelharts, kurš muižu saņēma kā dāvinājumu no Zviedrijas karaļa Gustava Ādolfa.

Vēlāk muižu mantoja viņa dēls Zviedrijas armijas majors, baltvāciešu muižnieks Mihaels Johans fon Engelharts. 19. gadsimta sākumā muižas teritorijā dzīvoja 324 iedzīvotāji. No 1820. gada muižu pārvaldīja artilērijas leitnants asesors Antons Johans II fon Engelharts kopā ar sievu Sofiju Magdalēnu Helēni fon Numersu. Vēlāk muižu mantoja viņu dēls barons Karls Gustavs Georgs fon Engelharts. Pēdējais muižas īpašnieks Karls Antons fon Engelharts 1895. gadā pārcēlās uz dzīvi ārzemēs, bet muižu izrentēja savam krustdēlam Gustavam Berkmanam par 300 rubļiem gadā. No 1895. gada līdz 1910. gadam Berkmans muižas otro stāvu izrentējis grāfam Treimanim no Sanktpēterburgas.

1920. gadā 704 ha lielo Virķēnu muižu pārņēma Latvijas valsts, ieskaitot to Valsts zemes fondā. 1921. gadā Virķēnu muižas centru piešķīra Rūjienas Zemkopības biedrībai Rūjienas lauksaimniecības skolas ierīkošanai. Tur no 20. gadu beigām atradās Rūjienas Lauksaimniecības un mājturības skola. 1936. gadā, likvidējot Zemkopības biedrību, skola nonāca Lauksaimniecības kameras īpašumā. Vēlākajos laikos Virķēnu muižā bijušas dažādas profesionālās izglītības iestādes – Rūjienas Tehniskā skola Nr. 4 (1955–1963), Rūjienas pilsētas profesionāli tehniskā skola Nr. 10 (1963–1973), Rūjienas Tehniskā skola Nr. 5 (1973–1984), 68. profesionāli tehniskā vidusskola (1984–1988), Virķēnu lauksaimniecības skola (1988–1999) un Rūjienas arodģimnāzija (1999–2006).

Šobrīd Virķēnu muižu apsaimnieko SIA “Virķēnu muiža”, un tās tuvākajos plānos 2019. gadā ir muižas parka sakopšanas darbi un tā vēsturisko apstādījumu atjaunošana.

Fon Engelhartu dzimtas epitāfija

Pēc Virķēnu muižas īpašnieka Mihaela Johana fon Engelharta nāves 1730. gadā, godinot viņa piemiņu, Rūjienas baznīcā piekārta koka ģerboņepitāfija. Tā smagi cieta ugunsgrēkā 1974. gada 10. aprīlī un fragmentāri pa daļām līdz 2014. gadam glabājās Valmieras muzejā. Cēsu Vēstures un mākslas muzeja speciālisti, gatavojot plašu starptautisku izstādi muzejā par vācbaltu kultūras mantojumu Latvijā „Vidzemes bruņniecība un Latvija”, izstrādāja programmu fon Engelhartu dzimtas epitāfijas restaurācijai (projekta autori Vija Rozentāle un Jānis Baltiņš). Pēc restaurācijas epitāfija kā vienīgais saglabājies šāda veida mākslas un vēstures piemineklis Vidzemes reģionā tika eksponēta izstādē „Vidzemes bruņniecība un Latvija” Cēsu Vēstures un mākslas muzejā no 2015. gada 20. maija līdz 2016. gada 31. oktobrim. Šobrīd epitāfija ir nodota Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskajai draudzei un ir novietota atpakaļ tās vēsturiskajā vietā Rūjienas baznīcā.