Zviedru vārti

Senāko Priekules muižas saimniecības pagalmu sargāja vareni, nocietināti caurbraucamie vārti, kas tautā ieguvuši savu tagadējo nosaukumu - Zviedru vārti. Lai gan to fasādē ierakstīts 1688.gads, vārtu celtniecība reāli varētu būt notikusi 17.gs. pirmajā pusē vai vidū, bet daži dekoratīvās apdares darbi - 1688.gadā.
 Priekules Zviedru vārti atzīti kā valsts arhitektūras piemineklis, to plastiskā apdare un akmens cilnis – valsts mākslas piemineklis. Ģerboņu cilnis kalts no pelēcīgā smalkgraudainā Gotlandes smilšakmens, kas lietots arī citos Kurzemes kultūrvēsturiskajos pieminekļos. Akmens Cilnī iekalts gada skaitlis 1688 un divu dzimtu ģērboņi: fon Korfu (von Korff) un fon Rēdernu (von Redern). Priekules muižas vārtu caurbrauktuvei abās pusēs izbūvētās nišās stāvēja pa draudīgam akmens sargzaldātam. Vairāk kā 2 metrus augstās skulptūras bijušas krāsotas, piešķirot jau tā amizanti neveiklajai tēlniecībai vēl kādu laikmetīgas bravūras niansi.Ir saglabājušās vēstures liceības par tradīciju, ka ekskursanti pirms 2. pasaules kara brauca šiem sargzaldātiem bučot nabu. Diemžēl kara laikā akmens sargzaldāti tika iznīcināti. Iespējams ka tradīcijas izdosies atjaunot līdz ar Normunda Šteinberga izveidoto  koka figūru uzstādīšanu. Sargzaldāta figūra attēlota arī uz kādas  pirmskara laika pastmarkas.
Kāda sena teika vēsta, ka barons pavēlējis meistariem iebūvēt slepenu nišu Zviedru vārtu ārējo durvju stenderē, lai tur varētu noglabāt naudu un vērtslietas, kas jāmeklē zināmā laikā, noteiktā stundā. Visi vārtu būvētāji pēc tam dažādos veidos gājuši bojā. Līdz pat mūsu dienām nišu atrast nevienam vēl nav izdevies. No vecās pils uz vārtiem vedusi slepena eja, kas tālāk iznākusi virs zemes.

2. pasaules kara laikā Zviedru vārti stipri cietuši, par laimi mazāk izpostīta tieši vārtu galvenā fasāde. 1954.gadā Zviedru vārtos, kā viena no pirmajām pēckara Latvijā, tika veikta samērā vērienīga un korekta restaurācija. Netika atjaunots pulkstenis ēkas rietumu fasādē un sargu statujas. Kopš pagājušā gadsimta astoņdesmitajim gadiem avārijas stāvokļa dēļ zviedru vārti netiek izmantoti. 2002.gadā tiek uzsākti remontdarbi, lai ēka atgūtu savu agrāko pievilcību. Visupirms ēkai tika nomainītas jumta konstrukcijas un dakstiņu jumts. 2003.gadā Zviedru vārtiem veikts fasādes remonts, un veikta akmens ciļņa un maskerona izpēte. Tika uzstādītas Normunda Šteinberga izveidotās koka sarga figūras. 2004.gada vasarā paredzēta akmens ciļņa un maskerona restaurācija. Tuvākā nākotnē iecerēts ēkas iekštelpās iekārtot novada muzeju un mākslas skolas izstāžu telpas.