Dāvim Ozoliņam – 150

Sagatavot izdrukai

Piemiņas akmens Dāvim Ozoliņam

Dāvja Ozoliņa Apes vidusskola

Lasi vēl...
	Andrejs Pumpurs
	Krišjānis Barons (1835–1923) - folklorists, rakstnieks, publicists
	Jānis Rainis (1864 - 1929)
	Doku Atis (1861 - 1903) - Latviešu rakstnieks
	Eižens Laube (1880–1967) - arhitekts, arhitektūras teorētiķis un pedagogs
	Jūlijs Madernieks (1870-1955) - mākslinieks
	Vaira Vīķe-Freiberga
	Raimonds Pauls
	Jānis Jaunsudrabiņš (1877 - 1962)
	Auseklis Miķelis Krogzemis (1850–1879) latviešu dzejnieks

Saistītas apdzīvotās vietas
	Ape (Pilsēta)

• Dāvis Ozoliņš piedzimst 1856. gada 28. augustā Bilskas pagasta Bānūzī muižas kalpa ģimenē.
• Mācās Smiltenes Mālavas skolā, tad evaņģēliski luteriskajā draudzes skolā.
• 1876. gada 23. jūnijā viņš beidz Tērauda skolotāju semināru Valkā.
• 1876. gada vasarā Jaunrozes pagasta valde pabeidz būvēt jauno „Dauškanu” skolas namu, un Dāvi Ozoliņu ievēl par skolotāju šajā skolā.
• D.Ozoliņš nodibina jauniešu jaukto kori, skatuves mākslas pulciņu, dzied korī. Kopā ar ragu pūtēju orķestri viņš  rīko zaļumsvētkus Lielanšu gravā pie Vaidavas.
• No pašām pirmajām darba dienām viņš īpašu vērību veltī skolas dārza un parka plānošanai , pats tos veido. Mudina bērnus stādīt puķes un kokus pie savām mājām.
• 1879. gadā apprecas ar Luīzi Jurģis no „Skripjiem”, kas viņam ir labs palīgs sadzīvē un darbā.
• „Dauškanu” parkā skolotājs iestāda trīs ozolus saviem dēliem, bet  pāragri mirušajai meitiņai – liepu.
• Apes muižas parks tiek stādīts tiešā D.Ozoliņa vadībā.
• Jaunrozes pagastskolā Ozoliņš nostrādā 32 gadus. Viņam vienam, bez palīgskolotāja, jāmāca ap 45 skolēni trijās grupās.
• Viņš iekārto skolas muzeju, gatavo herbāriju.
• Atver bezmaksas tautas bibliotēku ar vairāk nekā 1000 grāmatām latviešu, vācu un krievu valodā.
• Sakrātos, no plašas apkārtnes pierakstītos etnogrāfiskos materiālus (pasakas, dainas, sakāmvārdus, parunas, ticējumus, paražas) viņš mūža beigās sakopo 35 rokrakstu sējumos, pavisam 70 000 vienību. Ap 5000 tautasdziesmu iesūta Krišjānim Baronam.  Teikas nonāk P.Šmita izdevumos.
• Maskavas Ķeizariskā dabas zinātnieku, antropologu un etnogrāfu biedrība jau 1881.gadā atzīst D.Ozoliņu par savu līdzstrādnieku.
•  Nesaskaņu dēļ ar pagasta valdi 1908. gadā pārceļas uz Seci. Tur strādā par skolotāju un tautas bibliotekāru, organizē kori, spēlē ērģeles. Pēc 36 nostrādātiem gadiem aiziet pensijā.
• 1915. gadā pārceļas atpakaļ uz Api, dzīvo Avotu ielā 5,  bet pēc slimības 1916. gada 23. augustā mirst.
• Dāvis Ozoliņš apglabāts Jaunrozes kapsētā (tagad – Igaunijas teritorijā) blakus pāragri mirušajai meitiņai Konstancei.
• Viņa darbu turpina trīs dēli, kā arī mazbērni un skolnieki, starp kuriem ir daudzi izcili skolotāji, ārsti, rakstnieki, dārzkopji, amatnieki....
• Nosaukums „D.Ozoliņa valsts pamatskola” piešķirts jau t.s. Saliņa skolai 1938. gadā. Pašreizējai skolas ēkai šis nosaukums ir no uzcelšanas 1939. gadā līdz 1943. gadam. Apes vidusskola D.Ozoliņa vārdu atgūst 1989. gadā.
•  1988. gadā  tiek atklāts piemiņas akmens D.Ozoliņam „Dauškanos”.
• 2003. gadā izdota Rasmas Harju veidotā grāmata par D.Ozoliņu, 2006. gadā – 150. jubilejai veltīts buklets.
• 2006.gads Apē –Dāvja Ozoliņa gads!