 | | Turaidas muiža |  |  | | Turaidas pils | |  | | Turaidas muzejrezervāts | |  | | Krimuldas pilsdrupas | |  | | Krimuldas pils | |
18. gs. līdz 1920. gadi – laika periods, kad veidojās Turaidas muiža ārpus Turaidas pils. Turaidas pils zaudēja savu militāro nozīmi. (1776. g. ugunsgrēks – kā robežšķirtne). Pēc Ziemeļu kara, kad Baltija tika iekļauta Krievijas impērijā, pilis vai to drupas saglabājās vairāk kā dekoratīvs elements.
Muižu īpašnieki sāka reprezentablu muižu centru izbūvi, izmantojot piemērotas ainavas, veidojot parkus, apstādījumus un dārzus. Muižas centra izbūvi vairs nesaistīja aizsardzības apsvērumi. Kā galvenais faktors izvirzās estētiskā un reprezentācijas nozīme.
Turaidas muiža bija tipiska Vidzemes muiža, jo šādas nelielas muižas kā tīkls klāja visu Vidzemi, un tām bija nozīmīga loma saimnieciskajā dzīvē. 18. – 20. gs. izveidojās Turaidas muižas ansamblis, kurā iekļāvās gan dzīvojamās ēkas, gan saimnieciskās celtnes – kūtis, klētis, staļļi, pagrabi, smēde, u.t.t. Muiža izveidojās par sazarotu vienotu organismu. Turaidas muiža bija tāda, kādu to radīja politiskie un ekonomiskie apstākļi 18.–20. gs. Biežās muižas īpašnieku un pārvaldnieku maiņas, pretrunas starp muižu un zemniekiem, kā arī parādi, sliktā, mazauglīgā zeme, liedza iegūt turību un uzplaukumu. |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
