Braslavas parka bagātības

Saistītas apdzīvotās vietas
	Braslavas (Pagasts)

Lai gan sestdien margoja rudenīgs lietutiņš, nepilns desmits cilvēku Braslavas parkā bija tā aizrāvušies ar parka vērtībām, ka nejuta ne vēso lietus lāšu pieskārienu, ne drēgnumu, kas klusi zagās pie pirkstiem. - Pirmais - ah! man šeit izsprāga vasarā, kad ieraudzīju krāšņās Mahagona vai Daugavas liliju audzes. Tās vietām vēl var redzēt kaut kur Daugavas krastos. Lai gan lilijas Braslavas parka iekļaušanai projektā nebija noteicošās, tās var kļūt nozīmīgas tūristu piesaistē. Ja braslavieši izsludinās Liliju dienas un aicinās braukt tās skatīties, esmu pārliecināts, ka interesentu netrūks, - priecājoties par to, ka lilijas pārdzīvojušas gadsimtus, vēstīja dendrologs, Salaspils Nacionālā botāniskā dārza direktors Andrejs Svilāns.
Braslavas pagasta padomes priekšsēdētājs Broņislavs Lapkovskis sestdien parakstīja līgumu ar ANO Attīstības programmas projektu biroju Latvijā par pašvaldības iekļaušanos projektā Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā. Tas paredz, ka Braslavas parks tiks veidots kā demonstrācijas objekts. Finansējumu tam nodrošina ANO Attīstības programma un Pasaules Vides fonds. Jau tūdaļ pēc t.s. oficiālās daļas klātesošie ķērās arī pie praktiskās. Demonstrācijas projektu vadītājas Lauras Zvingules, ekspertu - Dmitrija Teļnova no Latvijas Entomoloģijas biedrības un A. Svilāna - vadībā vēlreiz tika pārstaigāta tā parka daļa, kuru projekta laikā paredzēts izkopt, saudzējot un saglabājot vērtīgās koku, augu, putnu un bezmugurkaulnieku sugas. Paralēli tam, ka sākusies izcērtamo koku saskaņošana ar Valsts vides dienesta Valmieras Reģionālo vides pārvaldi, eksperti ierādīja, kurās vietās vērtīgie koki jāatbrīvo no pameža, piefiksēja retās sugas, skatoties līdzi kartē iezīmētajai parka takas līnijai, mēģināja to izcelt no aizmirstības, iezīmēt un īpaši pievērsa uzmanību tam, ko noteikti vajag atstāt un saudzēt.

5 tūkstoši latu, kas šim nolūkam projektā atvēlēti, nav gluži tik liela summa, lai izdarītu visu vajadzīgo. Taču skaidrs, ka, kļūstot par demonstrācijas un reizē arī mācību objektu projektā - paraugu tam, kā šādus parkus vajadzētu kopt, - iespējams, parks ar laiku taps par mazās Braslavas lepnumu. Kā norādīja A. Svilāns, muižkungi savulaik to stādījuši un iekopuši ar vērienu, tāpēc joprojām saglabājušies un aug daudz svešzemju koku, to dobumos patvērumu raduši arī reti sastopami putni, aizsargājamas vabolītes un tādi mikroorganismi, kas citur jau iznīkuši. Tā ir vērtība, kam jāļauj turpināties. Projekta dalībnieki uzsver - izvēli lielā mērā noteicis arī tas, ka pašvaldība, kuru nevar saukt par turīgu, nav atstājusi parku novārtā, cenšas, grib to saglabāt un apņēmusies darīt visu iespējamo. Apsekošanas laikā nācies sastapties arī ar tādām pašvaldībām, kuras neizrādījušas nekādu interesi, vien aizbildinājušās ar līdzekļu trūkumu.