logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 337
Viesi - 337
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vide
Raksts sadarbībā ar
Vides Vēstis

Varbūt atstāt purvu tūristiem un pētniekiem?

Autors: Ilga Zemdega , "Vides vēstis"
09.11.2006
Skatīts 8784 reizes
Visu savu apzinīgo mūžu esmu bijusi pārliecināta, ka purvs ir tikai aizaugusi slīkšņa. Vai, teiksim, aizlaists ezers, kas radies neveiksmīgas vai nolaidīgas saimniekošanas dēļ. Un pavisam noteikti tas nav nekas skaists, patīkams un finansiāli izdevīgs... Ja neskaita nolasāmos brūkleņu un dzērveņu litrus pārdošanai. Nu labi, vēl var pieskaitīt kūdras laukus.

Šādu pārliecību sagrāva divas fantastiskas sievietes – Ķemeru nacionālā parka gide Maira Vainovska un Latvijas Dabas fonda Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošanas Latvijā projekta vadītāja Māra Pakalne, ar patiesu aizrautību stāstot par to, cik unikāli, cienījama vecuma, lieli un dabas kopējai ekosistēmai ļoti, ļoti nepieciešami ir purvi. Izrādās, purvi ir Latvijas bagātība. Turklāt tāda, kas reti kur vecajā Eiropā ir saglabājusies.

Rāmā septembra sestdienas rītā, nedaudz baidoties no gaidāmā lietus, dodamies uz Ķemeru purvu. Gide Maira Vainovska mūs sagaida stacijā, ar auto aizved līdz purvam (kājāmgājējam jāgatavojas uz pāris kilometru garu pastaigu; sīkāka informācija – http://www.kemeri.gov.lv), kur 2000. gadā par Lielbritānijas pilsones Rozmarijas Ā. Smitas līdzekļiem izveidoja apšu dēļu laipu no aptuveni 900 dēļiem, kas stiepjas 2,8 km garumā.

Gājiens pa laipu

Lielais Ķemeru tīrelis patiešām ir milzīgs – tas aizņem vairāk nekā 6000 hektāru lielu teritoriju, un apmeklētājiem īpaši izveidotā dēļu laipa aizņem vien pavisam nelielu daļu no neskartas dabas skaistuma.

Gides stāstījums liek pievērst uzmanību līdz šim nepamanītām detaļām – lielākā daļa purvā sastopamo augu ir ar asām šķautnēm – iespējams, lai pretstāvētu asajiem vējiem. Koki (kurus gan gribas saukt par kociņiem) īstenībā ir gandrīz 100 gadus veci – vidēji aptuveni 70-80 gadus, bet varot sastapt arī 120 gadus vecu purva nīkuli.

Uz katra soļa gleznainas ainavas, kuru centrālais objekts – purva lāmas, kas veidojas, sfagnu sūnām izaugot tiktāl, ka purva virsma kā kupols ceļas uz augšu un pārplīst nevienādām malām, tad plīsumā uzkrājas nokrišņu ūdeņi, kas ir labvēlīga vide ļoti daudziem purva augiem. Sfagni izauguši aptuveni 4-5 metru dziļumā, zem tā – dolomīta slānis. Tiesa, kūdra gadā izaug par 1-2 mm. Līdz ar to var tikai minēt, cik tūkstošus gadu šis sfagnu slānis audzis un ko savā mūžā purvs ir pieredzējis.

Purva lāmai nav ne cietu krastu, ne sasniedzama dibena – tas ir purva veidojums, ko tautā sauc par akaci. Kā skaidro pētnieki, purvs ir samērā droša vieta gājējam, ja vien zina, kurp doties, – nekādā gadījumā nespert soli tālāk, ja zeme zem kājām sāk līgoties, neiet klāt pie purva lāmas krasta, bet gan doties turp, kur aug mazie purva kociņi – priedītes, eglītes un bērziņi.

Piebildīšu, ka purvs savā ziņā atgādina milzīgu dabas siltumnīcu no apakšas un tajā mītošajai florai un faunai nākas izturēt krasas temperatūras maiņas – vasarā pa dienu ūdens sakarst, savukārt vakarā atdziest. Turklāt pat vasarā purvā ir iespējamas salnas naktīs.

Dabas brīvdabas muzejs un izstāžu zāle

Redzot, cik barības vielām nabadzīga ir purva vide un kādus gluži vai arktiskus apstākļus nākas izturēt tās iemītniekiem, gluži vai jābrīnās, cik bagātīgs ir Ķemeru tīreļa iemītnieku klāsts. Lai visus aprakstītu, viena žurnāla raksta nepietiks: gan vairāku sugu grīšļi, gan tikko noziedējuši vaivariņi, gan andromeda, gan vēl nenobriedušas dzērvenes. Ko vērts ir arī fotogrāfu kaislību objekts apaļlapu rasene – faktiski vienīgais mušķērājaugs Latvijā. Tā ar lipīgo vielu pie lapu taustekļiem ķer un izšķīdina kukaiņus.

Pastaiga pa apses laipām ilgst gandrīz trīs stundas. Nogurums gandrīz jau klāt, kad ieraugām meža krastu. Maira Vainovska bilst: «Mums jau gribētos, lai šo laipu ik pa laikam pārceļ uz citu vietu, citādi apmeklētāji vairs nedzird nevienu putniņu. Tas tādēļ, ka, ejot pa šīm laipām, uz purva virsmas rodas vibrācija – to jūt čūskas un dodas prom no šādas vietas. Turklāt ekskursanti, lai cik solīdi uzvestos pat skolēni, tomēr salīdzinājumā ar purva klusumu ir skaļi. Lielākajai daļai šeit ligzdojošo putnu tas nepatīk, tādēļ tie ligzdas vij tālāk. Lai gan gadās, ka cielaviņas savu ligzdu uzvij tieši zem laipas – varbūt tā viņa jūtas drošāk? Toties ķirzaciņu te ir daudz – tām patīk saulē sildīties. Lāmās ir manītas arī mazītiņas karūsiņas, kuru ikrus sanesušas pīles uz pleznām.»

Purvs no purva atšķiras

Lai uzzinātu, kādi purvi Latvijā sastopami un kādēļ purvs kā ekosistēma dabā ir nepieciešams, devos pie Latvijas Dabas fonda Purva biotopu aizsardzības plāna īstenošanas Latvijā projekta vadītājas, Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes, Botānikas un Ekoloģijas katedras pētnieces Māras Pakalnes.

Latvijā esot sastopami triju veidu purvi. Vispirms – zemie jeb zāļu purvi, kas veidojušies ieplakās, kur pieplūst gruntsūdens un minerālvielām bagāti upju un avotu ūdeņi. Tie sastopami augsto purvu malās, upju palienēs un ezeru krastos. Tie var būt ļoti bagāti ar augu sugām – ne tikai dominējošās vairākas grīšļu sugas, bet arī krāšņas orhidejas – stāvlapu dzegužpirkstīte. Liela sūnu daudzveidība. Daudzos zāļu purvos zemes virspusē izplūst avoti, kas satur dzelzi, kaļķi vai sēru.

Pārejas purvi – tajos ir samazinājusies gruntsūdens nozīme, bet palielinājusies nokrišņu loma. Tie ir kā starpstadija starp zemajiem un augstajiem purviem un sastopami ezeru krastos, kā arī augsto purvu malās, piemēram, Oleru purvs Ziemeļvidzemē.

Savukārt augstajos jeb sūnu purvos kūdras slānis ir tik biezs, ka vairs nav iespējama gruntsūdens pieplūde. Ūdeni un barības vielas tie saņem tikai ar atmosfēras nokrišņiem. Tie var būt kupolveida vai lēzeni, kā arī klaji vai apauguši ar sīkām priedītēm. No pārējiem purviem tie atšķiras ar ciņu un lāmu labirintiem, nereti ir arī nelieli purva ezeriņi. Uz ciņiem dominē sīkkrūmi: virši, vistenes, kā arī andromedas. Tipisks augstais purvs ir jau aprakstītais Lielais Ķemeru tīrelis.

Vai Latvijā purvu daudz? Vai tie ir saudzējami?

Patlaban Latvijā purvi ir 4,9 procenti no kopējās valsts platības. Tas it kā nav daudz. Taču dabā purvi izskatās iespaidīgāk – milzu ezera lielumā, gluži vai jūras varenībā sniedzoties no vienas apvāršņa malas līdz otrai, kurp vien skatiens tiecas.

Senākos literatūras avotos lasāms, ka purvi aizņemot aptuveni 10 procentus no Latvijas teritorijas. Mūsdienās puse ir cilvēka darbības ietekmēta – purvus nosusina, nostrādā vai izmanto kā citādi.

Kam purvi vajadzīgi

Ne tikai, kur spārei grīšļa galā uzsēsties. Arīdzan, kur vilkam un alnim atnākt padzerties un bebram dambi uzsliet. Purvs ir mājvieta daudzām retām augu, dzīvnieku un sēņu sugām. Tiem ir liela vēsturiska, zinātniska, rekreatīva un estētiska nozīme – viss, kas reiz nonācis purva sfagnu skāvienos, saglabājas tāds, kāds bija. Tā ir sterila vide un neizsmeļams pētniecības dārgumu krājums dažādu zinātņu sfēru pētniekiem. Vai tās ir sena cilvēka vai dzīvnieka mirstīgās atliekas, amatu rīki vai tūkstošiem gadu veci putekšņi – itin viss ir vēstures un mūsu Zemes attīstības liecinieki pēdējo 10 tūkstošu gadu laikā.

Un visbeidzot – purvi ir ūdens uzkrājēji. No tiem iztek upes, avoti. Ja izsīkst purvi, mainās apkārtne.

«Jāsaka, ka Latvijā purvi vēl ir samērā labi saglabājušies, salīdzinot ar Rietumeiropu, – Holandē purvu faktiski vispār vairs nav,» uzsver M. Pakalne. «Nesen pie mums ciemojās kolēģi hidrologi no Rietumeiropas, daži no viņiem brīnījās un teica, ka nekad nav purvā bijuši. Vācijā ir tikai kultūrainavas un lauki. Purvi nosusināti un pārveidoti par lauksaimniecības zemi. Nedaudz purvu ir saglabājušies Austrijā, Alpu priekškalnē vai augstu kalnos.

Latvijā purvu vēl ir samērā daudz! Gluži vai kuriozs – redzēju, kā austrietis basām kājām pa purvu bradāja, dzīvu dzērveni ēda. Tā vien gribas domāt: nu kur viņi ir nonākuši – skaistas mājas ir, bet saskares ar dabu vairs nav. Purvi dod iespēju cilvēkam atpūsties, atpūtināt prātu. Turklāt purva kūdru un dūņas izmanto balneoloģijā – Jaunķemeru sērūdeņraža vannas, Baldones dūņu krēmi.»

Papildus ikdienas purvu pētniecībai norit arī t.s. darbs ar sabiedrību – pašlaik tiek uzņemta filma par Latvijas purviem, notiek semināri, kuros stāsta par purvu vērtībām, M. Pakalne bieži lasa lekcijas gan skolotājiem, gan skolēniem par Stiklu purviem. Un, nenoliedzami, tiek izmantoti arī masu mediji – daudzas un dažādas publikācijas vairākās Latvijas avīzēs.

Ka tik visu nosusināt

Kūdras ieguve ir svarīga nozare valsts ekonomikā. Tādēļ iepriekš ir ļoti jāizsver, kādēļ un vai ir vērts postīt purvu. Ja to nosusina, pilnībā mainās temperatūras režīms, pirmās izzūd mitrumu mīlošās sugas. Purvā svarīgākais ir augi – sfagni, kas sevī satur gandrīz 90 procentus ūdens. Purva virsdaļā ir dzīvā daļa, tālāk ir kūdra. Ja purvu norok – izrok grāvjus pāri purvam vai gar malām –, vispirms purvs nosēžas, izzūd mitrumu mīlošie augi, ieviešas bērzi, vairs nav sfagnu. Vairs nav kur dzīvot skaistajai rasenei, spārēm, vabolēm. Pazūd purva avotiņi. Vairs nav nekā.

Ja reiz ir veikta nosusināšana, atpakaļ purvu dabūt vairs nevar. Tāds, kāds tas bija pirms tam, purvs nekad vairs nebūs. Kūdras slānis ir degradējies. Var aizbērt grāvjus, var dabūt mitrāku, šur un tur ieviesīsies atsevišķi purva augi. Lāmas būs jārok mākslīgi. Pašlaik dažviet ārzemēs, piemēram, Kanādā un Vācijā, kūdras laukos tērē miljonus – stāda sfagnu fragmentiņus un grīšļus. Varbūt mums derētu no citu kļūdām mācīties un saprast, ka purvus vajag saudzēt, nevis vispirms sagraut un tad ieguldīt miljonus, lai dabūtu tos atpakaļ?

Pēdējie 10 komentāri
Ceļojumi uz nekurieni.

Krīzes brīdis valstī ir laiks, kad katrs cenšas izdzīvot, kā spēj. Konkurence par klientiem ir sīva un spēcīga, bet tikpat liela ir vēlēšanās nopelnīt. Nesenās aptaujas apgalvo, ka iedzīvotāji arvien vairāk cenšas ietaupīt uz izklaides un ceļojumu rēķina. Tas ļauj krāpniekiem, kas uzdodas par tūrisma firmu pārstāvjiem, piedāvāt it kā lētus pakalpojumus, kuri tā arī nekad netiek saņemti. Šādi skandāli ik gadu izskan Latvijā, tomēr nav daudz tādu cilvēku, kuri aizdomājas, kāpēc valstī šāda situācija vispār ir iespējama.

Samaksā un laidies, kurp gribi!

Kāda kundze ieradās tūrisma firmā SIA "BestTour" ar nodomu iegādāties savam dēlam avio biļeti lidojumam uz Malaiziju. Lidojums ir pietiekoši liels, lai arī biļetes cena nebūtu maza – 660Ls tikai uz vienu pusi! Firms līgumu nenoslēdza, bet izdeva čeku par biļeti un apdrošināšanu. Liels bija pārsteigums lidostā, kad noskaidrojās, ka biļete nav derīga. Tā kā lidojums notika uz konferenci, tad nācās pārmaksāt, lai tomēr nokļūtu galamērķī. Tūrisma firmā visi tikai paplātīja rokas, atsaucoties uz darbinieka kļūdu un solot ceļotāju vismaz nogādāt atpakaļ Latvijā. Tomēr šis solījums tā arī netika izpildīts, no jauna nostādot klientu nepatīkamā situācijā, kad steidzami jāmeklē risinājums, lai nokļūtu mājās.
Kad apkrāptā kundze vērsās pie firmas darbiniekiem, lai segtu savus zaudējumus 1548, 98 Ls apmērā, viņai tikai piedāvāts daļēju maksājumu grafiks uz desmit mēnešiem!!! Biļetes izrādījās nemaz netika pirktas, kaut arī nauda par tām tika samaksāta. Jau pirmais maksājuma termiņš netika ievērots, kas mudināja sākt meklēt aizstāvību Valsts iestādēs. Liels bija kundzes pārsteigums, kad dažādu iestāžu atbildes visādos veidos mēģināja viņu pārliecināt par to, ka krāpšana nemaz nav notikusi.

Maksā nevis krāpnieks, bet apkrāptais.

Vispirms ieniegums policijā par kriminālprocesa uzsākšanu tika pārsūtīts uz Patērētāju tiesību aizsardzības centru, uzskatot, ka pakalpojuma nesniegšana un naudas neatgriešana vēl nav pierādījums krāpniecībai. Patērētāju tiesību aizsardzības centrs atbild, ka nav tiesīgs lemt par nodarītā zaudējuma apjomiem, jo garantijas vēstule par pieprasītās summas apmaksu taču tika iesniegta. Ja kādam kaut kas nepatīk, lai tad vēršas pie Civillikuma un iet uz tiesu. Papīra kaudzes krājas, bet naudas kā nav, tā nav. Tas nekas, ka garantijas vēstulē minētā apņemšanās netiek ievērota, galvenais, ka ir kāds dokuments, kas ļauj krāpniekam turpināt savu blēdīšanos.
Kāds varētu iebilst, ka cietusī taču varēja vērsties Civiltiesā, kā to norādīja gan Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, gan policija. Lūk, kāds būtu šādas rīcības scenārijs:

pamatojoties uz LR Civilprocesa likuma 34. panta valsts nodeva, lai uzsāktu tiesas procesu, sastāda: 163,25 Ls (parāda summa ir 1549 Ls). Vēl vairāk, cietušajai pašai būtu jāievāc visi pierādījumi par nodarīto kaitējumu, kas mūsu gadījumā nozīmētu, ka kundzei papildus būtu jāalgo detektīvi un jāapmaksā viņu darbs, kas labākā gadījumā būtu 300 Ls, juristu konsultācija – 270Ls. Pēc tiesas lēmuma saņemšanas, kas varētu prasīt 2 gadus, cietušajam nāktos algot tiesu izpildītāju, kas tad arī nodarbotos ar zaudētās summas atgriešanu. Saskaņa ar LR MK noteikumiem Nr. 1075 „Tiesu izpildītāja takse” tiesu izpildītāja atalgojums būtu 15 % no kopējās summas.
Kopējās izmaksas: 965,60 Ls, no kuras detektīvu un juristu apmaksa netiek atgriezta, pat ja cietusī tiesā uzvar. Tātad tiesāties var tikai bagātie, jo apkrāptie tik un tā nes galveno izdevumu nastu. Pēc aprēķiniem praktiski visa pieprasītā summa aiziet birokrātijas izdevumu segšanā, nedodot nekādu materiālo vai morālo zaudējumu kompensāciju. Kāds tur brīnums, ka lielākā daļa cilvēku atmet visam ar roku, ļaujot krāpniekiem mierīgi turpināt pelnīt uz likumdošanas nepilnību rēķina. Tieši bezjēdzīgā likumdošanas birokrātija liek apkrāptajiem cilvēkiem aprobežojas ar dažiem negatīviem komentāriem interneta portālos vai tuvu cilvēku brīdināšanu par šāda veida firmām.


Vai Valsts birokrātija ir pārvarama?

Kopš minētā darījuma jau aizritējuši 3 mēneši. Sia "BestTour" turpina veiksmīgi darboties, neliekoties ne zinis par solītajiem maksājumiem un reklamējoties dažādās interneta vietnēs ar jaunām telpām un ceļojumu iespējām. Paliek vienīgi jautājums, vai ikviens ceļotājs nokļūs tur, kur viņš vēlas un vai viņam nenāksies uzsākt cīņu par savu naudu, kas tiek paturēta, izmantojot valsts birokrātisko attieksmi. Varbūt visatļautības sajūta nāk no šīs firmas direktora Maksima Tolstoja, kurš ir „Saskaņas centra” deputātu listē, parādot, ka likumi ir domāti tikai tiem, kas tos jau ievēro, nevis noziedzniekiem un valsts amatpersonām, ieliekot abus pēdējos vienā sabiedrības slānī. Šobrīd, pateicoties apkrāptās sievietes neatlaidībai, jau ir uzsākta krimināllieta. Tomēr ne visi cilvēki ir pietiekoši neatlaidīgi un drosmīgi, lai mestos cīņā ar likumdošanu, kas tik ļoti aizstāv krāpniekus un tik vienaldzīgi izturas pret apkrāptajiem. Lai gan ko var gaidīt, ja valstī nepārtraukti tiek atklāti arvien jauni valsts amatpersonu pārkāpumi. Ne velti kādā grāmatā tiek teikts: „Valdība, kas tiek organizēta un vadīta pašlabuma un grupas interesēs, samazina sabiedrības mūžu. Tā pakļauj briesmām ikviena izdzīvošanu šajā zemē, tā pakļauj briesmām pat tos, kas mēģina īstenot varu.” Varbūt ir pienācis laiks tik tiešām taisnas tiesas spriedumam?
Sīkāka informācija http://fkk.evoler.net
klientiko
18.08.2010, 07:08
#2
šis raksts man lika aizdomāties par to ko mes iznicinam. vel esmu tikkai studente. tapec varbūt kadriez varēsu ko darit lietas laba. ilja
19.02.2009, 11:58
#1
Ir ko teikt par šo rakstu? (2)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100