| Ventas Rumba | |
Jau atstiepis to kaudzi līdz pilsētai un steidzies pēc otras, te piepeši nodārdējis tāds troksnis, ka no tam turienes latviešu virsaitis atmodies. Viņš piecēlies, izgājis no istabas - redz: ventas upe jau pa pusei aizsērsta. Nopratis, ka Velns te ķērnājies. Bet kā nu līdzēties? Aizskējis uz vistu kūti, sacirtis ar rokām pa kažoku un iediedājies kā gailis. Gailis atmodies, domājis, ka otrs gailis jau dziedājis, un dziedājis arī pats. Velns, izdzirdējis gaiļa dziesmu, nosviedis otru klēpi zemē un pats aizlaidies. No pirmā Velna klēpja bij cēlusies Ventas upē pie Kuldīgas rumba; bet otrtu klēpi, gailim dziedot, nometis augšpus rumbas. Tur nu šis akmeņu klēpis tikām gulējis, gulējis, kamēr pārvērties par pārkaļķiem. |