|
| Aprīlis | | 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
 |
| 29 |
| 30 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
| Maijs |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
| 6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
| 13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
| 20 |
| 21 |
| 22 |
| 23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
|
| 27 |
| 28 |
| 29 |
| 30 |
| 31 |
|
|
|
|
|
|
| Viesi - 521 |
| Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
| Raksti > Vēsture |
Arheologiem atkal unikāli atradumi |
Autors: Valda Rozenberga, Druva
15.08.2005
Skatīts 6435 reizes |
| Cēsu pils Rietumu korpusa pagrabā atrastas 47 Livonijas laika monētas. To vidū ir sudraba pusmārkas un vērdiņi, kā arī šiliņi. |
 | | Cēsu pilsdrupas | |
Arī šovasar arheologi atraduši bruņu sastāvdaļas , bet pirmo reizi kāju augšstilbu un ceļgalu aizsargbruņas. "Tās ir greznas, ar bronzas apdari. Diemžēl no daudzajiem bruņu tērpu sastāvdaļu atradumiem viena tipa bruņu tērpu tomēr sastādīt nevarēs," teica Z. Apala. Kā vienu no īpašiem šī gada atradumiem arheoloģe min alvas kannu ar vāciņu. "Jāatzīst, ka alvas trauki slikti saglabājas. Kanna kultūras slānī ir saplacināta, bet uz tās sāna redzams ģerbonis un uz krūzes osas īpašnieka iniciāļi FC," atradumu rāda Z. Apala .
Šovasar arheoloģiskās izpētes darbi turpinās Cēsu pils pagalmā, kur šogad plānots līdz galam izpētīt Rietumu korpusa trešo pagrabtelpu. Darba apstākļi ir smagi, jo vairāk nekā no četru metru dziļuma ārā jāceļ kultūras slānis, piesātināts ar būvakmeņiem un ķieģeļiem. Kopā ar arheologiem strādā arī mūru nostiprinātāju grupa. Tas nepieciešams arī arheologu darba drošībai.
Arheologi strādā arī Rietumu korpusam piekļautā pagalma daļā, kur turpina pagalma ēkas pērn aizsākto izpēti. Z. Apala atzīst, ka šī ēka saglabājusies ļoti slikti, kaut arī tā ir nedaudz jaunāka par Rietumu korpusu. "Ja ēku pamatīgi izpētīsim, fiksēsim un veiksim konservāciju, to varēs iekļaut kopējā pils apskates objektu grupā," uzskata arheoloģiskās ekspedīcijas vadītāja.
Pagrabtelpā arheologi atseguši interesantu hipokausta krāsni un atklājuši, ka cauri mūriem uz pils nogāzi Riekstu kalna pusē bijusi kanalizācijas šahta.
Z. Apala atzīst, ka galvenais darba spēks izrakumos ir septiņi Lielbritānijas augstskolu studenti, kuri te otro gadu strādā programmas "Socrates" ietvaros, kā arī Gotlandes augstskolas koledžas studenti, kuri Cēsu pilī strādā jau piekto sezonu. Ekspedīcijai viņu darbs ir atspaids, jo studentiem alga nav jāmaksā. Daniels Rilejs "Druvai" atzina: "Esmu arheoloģijas students un informāciju par izrakumiem Cēsu viduslaiku pilī atradu internetā. Arheoloģijas prakse ir daļa no mana kursa darba. Mans audžutēvs ir latvietis, tādēļ par šo zemi biju daudz dzirdējis. Ar Cēsu pilī pavadīto laiku esmu ļoti apmierināts, jo guvu lielu pieredzi praktiskā darbā." Aleksis Ovens pastāstīja, ka arheoloģisko izrakumu praksē strādājis Anglijā, pētot dzelzs laikmetu. "Salīdzinot ar praksi Cēsīs, Anglijā strādāt nebija tik interesanti, jo tur bija mazāk arheoloģisko atradumu," atzina A. Ovens. Metjū Komans: "Esmu strādājis arheoloģiskajos izrakumos Spānijā un Vācijā, bet darbs Latvijā man šķiet interesantāks, jo te ir ļoti veca pils."
Studenti no Anglijas uzsvēra, ka Cēsīs iepazinušies ar brīvāku darba gaisotni, jo viņiem uzticēts piedalīties dažādos darbos.
Cēsu viduslaiku pilī Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta Cēsu arheoloģiskā ekspedīcija strādā jau 31. sezonu.
| |
|
|
|  |
|
|
|
|
 |
|
 |
|
|
|
|
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
