logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Jūlijs
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
Augusts
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 387
Viesi - 387
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Ziņas

Kam pieder Latvijas pilis?

Autors: Una Griškeviča, Vakara ziņas
24.08.2005
Skatīts 7648 reizes
Diemžēl daudzviet Latvijā pagastveči joprojām ir iestiguši kaut kādā padomju laika rutīnā, nesaprotot, ka viņu attieksme nāk par sliktu arī pagastam.
Sagatavot izdrukai
Stāmerienas muiža
Zvārtavas muižas pils
"Mārcienas muiža" - veselības un atpūtas centrs
Igates pils
Cer, ka pārmaiņas būs uz labu
Aizbraucot uz Zvārtavas pili, viss šķiet vislabākajā kārtībā: pa pils vestibilu rosās saimniece, bet bēniņos izveidotajās darbnīcās un skaistajā parkā — mākslinieki no vairākām valstīm. "Pilī rit kārtējais simpozijs, un šoreiz te viesojas skolotāji no dažādu valstu mākslas skolām un akadēmijām," paskaidro pils saimniece, uzskaitot arī valstis, no kurām mākslinieki ieradušies: Turcija, Polija, Krievija, ASV, Igaunija un, protams, Latvija.
"Pils dzīve jau nav apstājusies. Tiesa gan, te bija iegriezusies jaunā vadība. Staigāja, skatījās, visu pierakstīja, uzklausīja arī manu sakāmo. Tagad man atliek vien gaidīt, kas notiks tālāk un kādi lēmumi tiks pieņemti," sieviete filozofiskā mierā teic.
Viņasprāt, būtu žēl, ja, pilī izvēršot aktīvu komercdarbību, trīs četru gadu laikā apmeklētāji nolietotu pēc mākslinieka Anša Cīruļa skicēm gatavotās skaistās mēbeles, kas ir daļa no lielākas kolekcijas. "Tiešām nezinu, kas te notiks. Taču ceru, ka visas pārmaiņas ir uz labu," viņa nopūšas un atkal dodas darbos, jo pils iemītnieku ir tik daudz, ka darāmā netrūkst nevienu brīdi.
Labprāt atgrieztos vēlreiz
Pašos bēniņos iekārtojušās divas dāmas, kas cītīgi apglezno zīda šalles. Viena no viņām Zvārtavā ir pirmoreiz, otra te bijusi pirms gadiem divdesmit. "Ideāla vieta atpūtai un radošam darbam," abas vienbalsīgi atbild, neaizmirstot izteikt pateicību Mākslinieku savienībai par sagādāto iespēju nedēļu radoši pastrādāt.
Par notikušajām izmaiņām un pils vadības maiņu viņas neko neesot dzirdējušas. "Mums galvenais ir atpūsties, pamēģināt padarboties sev neierastā tehnikā. Tajā, kas notiek tur, augšā, nejaucamies," — tā viena no viņām. Abas gan neslēpj, ka būtu ļoti sarūgtinātas, ja pils tiktu komercializēta un mākslinieki te vairs nevarētu strādāt. "Pats galvenais, ka ne par ko nav jārūpējas — ne pusdienas jātaisa, ne jāuztraucas, par to, ko sastrādājuši bērni," dāmas smejas un atkal ķeras pie darba.
Pilī joprojām saimniekos mākslinieki
Cik liels pamats ir bažām, ka jaunā Mākslinieku savienības vadība pili gribētu komercializēt? "Tas nav mūsu organizācijas interesēs, turklāt ir zināmas vienošanās gan ar pagasta, gan rajona vadību. Tāpat šādā rīcībā nebūtu ieinteresēts Kultūrkapitāla fonds, kas atbalsta mūsu projektus. Un tāda pils kā Zvārtava nemaz īsti nav piemērota tam, lai kļūtu par naudas pelnīšanas objektu," skaidro LMS pārstāvis Jānis Spalviņš un atgādina, ka pils jau padomju laikos tikusi nodota mākslinieku rīcībā kā atpūtas un radošā bāze.
"Toreiz gan tas bija Mākslas fonds, tagad esam Mākslinieku savienības pakļautībā, taču tā ir likumīga pārmantojamība. Turklāt pilī nemitīgi notiek dažādi simpoziji: pašlaik tur strādā un atpūšas mākslas skolotāji, bet rudenī pilī viesosies mūsu kolēģi no Brēmenes." Vēl Spalviņš uzsver, ka par pils likteni nekādā gadījumā nevar lemt viens cilvēks un ka tā nav arī valdes kompetence: "Par pils apsaimniekošanu un kaut kādām būtiskām izmaiņām var lemt tikai LMS kongress! Turklāt, ja izdomā mainīt pils statusu, ir jākompensē intelektuālais ieguldījums. Un, starp citu, Baltijas reģionā Zvārtava patiešām ir ideālākā vieta dažādu simpoziju organizēšanai. Protams, ir jādomā par to, kas pilī notiek laikā, kad tur nestrādā mākslinieki, un jādomā arī par to, kā pēc iespējas labāk izmitināt ārvalstu viesus. Tā gulēšana tagad ir tāds studentu variants — astoņas gultas trīs istabās..." viņš piemin vienu no trūkumiem. Savukārt par plusu varot uzskatīt Zvārtavā sākto koncertdarbību — tur uzstājies gan meiteņu saksofonu kvartets "n[ex]t", gan pianists Jānis Maļeckis, tāpat tiekot domāts par citiem koncertiem, kuros varētu iesaistīties arī vietējie mākslinieki.
Taujāts par bijušā Mākslinieku savienības valdes priekšsēdētāja Egila Rozenberga atstādināšanu no pils apsaimniekošanas, Spalviņš teic, ka par to tiešām lēmusi LMS valde. "Cik man zināms, Rozenbergs savienību ir vadījis jau vairākus sasaukumus pēc kārtas. Turklāt pašlaik tiek analizēts vispārējais stāvoklis un veikts audits vairākās lietās saistībā ar īpašumiem, tostarp arī Zvārtavas pili. Īsi sakot, notiek apsekošana un noskaidrošana," viņš paskaidro.
Laiku un naudu tērē tiesājoties
Ļoti nepatīkamā situācijā nonācis Stāmerienas pilskungs Andrejs Vīcups — joprojām turpinās tiesu darbi ar pagasta pašvaldību, un oktobrī Rīgas Centra rajona tiesa skatīs kārtējo Stāmerienas pagasta padomes prasību, kurā lūgts lauzt nekustamā īpašuma nomas līgumu un izlikt pili apsaimniekojošo firmu SIA "Zeltaleja 1" no pašvaldībai piederošās ēkas. (Vīcups pilī saimnieko kopš 1998. gada un tolaik katastrofālā stāvoklī esošo ēku līdz šim atjaunojis par saviem līdzekļiem. Starp Vīcupu un pagastu tika noslēgts nekustamā īpašuma nomas līgums uz 49 gadiem. Savukārt pils īres līgums starp Vīcupu un Stāmerienas pašvaldību ar Augstākās tiesas Senāta lēmumu atzīts par spēkā neesošu jau šā gada 5. maijā. — U.G.).
Par izveidojušos situāciju Vīcups teic: "Reti kad nācies sastapties ar īpašniekiem, kas nevēlas atjaunot savu īpašumu — līdz šim biju dzirdējis par diviem trim gadījumiem. Diemžēl tas attiecināms arī uz Stāmerienas pagasta padomes pēdējo sasaukumu, kas visādi cenšas mani dabūt ārā no pils — gan neizsniedzot būvatļauju, lai varu turpināt remontdarbus, gan mēģinot ierosināt krimināllietu, liekot veikt kratīšanu un pat aizzīmogojot pils telpas. Esmu izbaudījis visu."
Par pašreiz tiesā iesniegto pagasta prasību Vīcupa advokāti teic — nav nekāda pamata nomas līguma laušanai, jo nekāds kaitējums pilij nav nodarīts. "Domāju, ka sniegsim pretprasību," viņš vien īsi nosaka un piebilst, ka par to naudu, kas iztērēta tiesas procesos, būtu varējis pilij ielikt kādu jaunu logu vai durvis.
Nākamais saimnieks — čekists?
Vai, pēc Vīcupa domām, šāda situācija varējusi rasties tāpēc, ka pili iekāro kāds turīgs un ietekmīgs cilvēks? "Nu, tā varētu būt, jo, cik man zināms, pagasta pašvaldībā pašlaik atrodas vismaz astoņi nopietnu biznesmeņu iesniegumi. Zinu, ka vienu no tiem rakstījis Māris Dreijers — bijušais VDK darbinieks, kas čekā atbildēja par kultūras lietām. Iespējams, ka aiz viņa stāv vēl kāds."
Jāpiebilst, ka Dreijers 90. gadu sākumā tika tiesāts par savas sievas, bijušās baletdejotājas Zitas Errsas, slepkavības mēģinājumu. Vīcups stāsta, ka Dreijeram Gulbenes apkārtnē jau pieder vairāki nekustamie īpašumi: viņš izsolē par pieklājīgu summu iegādājies gan Kalnienas muižu, gan Jaungulbenes muižu. "Acīmredzot nu viņam sakārojies iegūt arī pili. Mani darbinieki stāstīja, ka viņš jau pirms diviem gadiem jautājis — kad beidzot Stāmerienas pils tiks atbrīvota viņa vajadzībām," bilst Stāmerienas pilskungs un uzsver, ka bez cīņas atkāpties nedomā.
Solima sadarbojas ar vietējo skolu
Tiesa gan, sadarbībai ar vietējo pašvaldību ir arī krasi pretēji piemēri. Piemēram, uzņēmēja Mairita Solima, kuras ģimene jau vairākus gadus apsaimnieko Mārcienas muižu, apgalvo: "Mums tiešām ir ļoti draudzīgas attiecības, saņemam visas nepieciešamās atļaujas, pēc mūsu lūguma tiek uzstādītas visas ceļazīmes, ziemā pašvaldība nāk pretī, iztīrot to zemes ceļu, kas no šosejas ved līdz muižai."
Izrādās, ka Solimas ģimene veiksmīgi sadarbojas arī ar vietējo skolu — bērni regulāri piedalās muižas apkārtnes sakopšanas talkās, un, kā apgalvo Mārcienas muižas īpašnieki, šī tradīcija turpināsies arī šogad, turklāt bērni muižā strādā arī vasarā. Savukārt muižas apsaimniekotāji atbalstījuši vietējās skolotājas Inas Sniedzes dzejoļu krājuma izdošanu, bet, kad rīkojot kādas svinības, skolotāji un vietējie mākslinieki esot lielākie palīgi muižas telpu izgreznošanā. "Tas ir tikai normāli, ja piļu un muižu jaunie īpašnieki ar vietējiem sadzīvo draudzīgi," ir pārliecināta Solima.
Igatieši uzteic pagasta priekšnieku
Labs piemērs tam, kā pils apsaimniekotāji var sadzīvot ar vietējo pašvaldību, ir arī Igates pils, ko apsaimnieko Valsts nekustamo īpašumu aģentūra. Pils direktore Guna Preimane smej: "Protams, es gribētu, lai pils pieder man pašai, jo esmu te ielikusi daudzu gadu ilgu stundu darbu. Bet, ja nopietni, tad, manuprāt, mūsu pils un vietējās pašvaldības sadarbību var tikai apskaust."
Pēc Preimanes domām, pils apsaimniekotāji no Vidrižu pagasta (Igates pils atrodas šajā pagastā. —U.G.) padomes priekšsēdētāja Ziedoņa Rubeža puses saņem absolūtu sapratni, atbalstu un visu nepieciešamo palīdzību. Uzklausot "Vakara Ziņu" žurnālistes stāstīto par pagastiem, kur pils apsaimniekotājiem rodas problēmas ar vietējām pašvaldībām, Guna vien nosaka: "Ir labi, ja kāds piezvana un izstāsta šādas lietas, jo tad mēs pagasta priekšnieku varam novērtēt vēl labāk. Viņš lieliski saprot, ka pils ir bizness un ka sakopta pils atnes labumu arī pagastam, ne tikai tās saimniekiem. Diemžēl daudzviet Latvijā pagastveči joprojām ir iestiguši kaut kādā padomju laika rutīnā, nesaprotot, ka viņu attieksme nāk par sliktu arī pagastam.
Saistītie objekti (skatīt kartē)
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100