| Tā 1576. g. Dobeles pēdējā 'komitura strīdīgā Tīša Rekes līgumā ar pirmo hercogu Gotardu Ketleru pieiminēta arī Auce, tāpat arī kādā 1620. g. līgumā, kad Farensbachs pārdod hercogam Fridricharn zemes pie Auces. Kad sākās strīdi varas dēļ sitarp hercogu Vilhelmu (hercoga Jēkaba tēvu) un muižniecību, hercogs pēdējos pie Vecauces "izāzē": 1603. g. hercogs Vilhelms saaicina uz Vecauci muižniekus, kas sarodas jāšus, bagātīgi apbruņojušies, lai piedalītos izziņotā sirojumā pāri Daugavai uz Koknesi. Kad muižniecības vadoņi Magnuss Nolde un Vecauces Fitinhofe muižnieku vārda novēl hercoga pasākumam labu izdošanos, hercogs Vilhelms zobgalīgi paskaidro, ka tas i nedomājot tādu sirojumu- izvest, viņš tikai gribējis pārbaudīt muižnieku paklausīta viņam,, par ko tagad esot pārliecinājies, kādēļ muižnieki mierīgi varot atkal jāt mājup. Šajā Auces notikumā tiek sēta sēkla tam naidam, kas uzzēla starp hercogu un Noldes vadīto muižniecību, un no kura vēlāk cieta pats hercogs, zaudēdams valdības troni. 1615. g. Vecaucē tiek sasaukts landtāgs, kurā, pēc Polijas ķēniņa norādījuma, drīkst piedalīties tikai hercoga Vilhelma brālis, hercogs Fridriehs. bet ne hercogs Vilhelms, tomēr Vecauces landtāgā brāļa vietā demonstratīvi ierodas hercogs Vīlhelms, pieprasa šo sanāksmi atcelt un pārcelt uz Jelgavu, kas arī notiek. Bet Jelgavā 1616. g. jaunais landtāgs noriss pavisam saspīdētā atmosfērā un brāļi Noldes tiek kādu nakti noslepkavoti. |
