 | | Nīcgales Lielais (Baltais) akmens |  |
- Līksnas pagasta iedz. A.Smagara stāstītā teika:
“Velni nodomājuši aizdambēt Daugavu. Viņi sameklējuši ļoti lielu akmeni un to nesuši uz Daugavu. Akmeņi nesuši divpadsmit velnu. Viņi nesuši visu nakti, bet pret rīta pusi tie dzirdējuši gaili dziedam, un nu nosvieduši akmeni purvā, uz Nīcgaļa un Kalupa meža robežas. Šis akmens atrodas tur šo baltu dienu”.
- Nīcgales pagasta iedz. A.Vāverāna stāstītā teika:
Nīcgales novada iedzīvotāja A.Vāverāna stāstījumā darbojas viens velns: ”Latgalē, Kalupes pagastā, vienā mežā atrodas ļoti liels akmens, lai gan tanī apgabalā ir vispārīģi maz akmeņu. Reiz velns esot nesis šo akmeni un gribējis sviest Daugavā, lai to aizdambētu, bet akmens bijis par daudz smags, izkritis velnam no rokām un iekritis Kolupes mežā, kur tas redzams šo baltu dienu”.
- Līksnas pagasta iedz. E.Paukša stāstītā teika:
“Velnam reiz uznākusi liela skaudība pa Daugavas teiksmaino un vareno tecējumu. Viņš nodomājis reiz tam darīt galu, aizbērt Daugavu visā tās tecējumā Latvijas zemē. Kaut kur ziemeļos viņš piegrābis pilnu savu velnišķīgu retu sietu ar akmeņiem un drāzies uz Daugavu. Netālu no Daugavas šis pamanījis, ka visi akmeņi jau izbiruši Latvijas ziemeļos, izņemot vienu lielu akmeni, kas nevarējis izkrist caur reto sietu; nu dusmās grūdis arī to laukā, kas nokritis Nīcgaļa purvā, netāl no Daugavas. Šis akmens vēl arī šodien guļ turpat, izslējis savus divus kuprus un apsedzis ar sūnām”.
|
