Decembris | 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
| 13 |
| 14 |
| 15 |
|
16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
| 20 |
| 21 |
| 22 |
|
23 |
| 24 |
| 25 |
| 26 |
| 27 |
| 28 |
| 29 |
|
30 |
| 31 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Janvāris |
|
|
|
|
1 |
| 2 |
| 3 |
| 4 |
| 5 |
|
6 |
| 7 |
| 8 |
| 9 |
| 10 |
| 11 |
| 12 |
|
13 |
| 14 |
| 15 |
| 16 |
| 17 |
| 18 |
| 19 |
|
|
Viesi - 246 |
Reģistrētie lietotāji - 0 |
|
|
|
Raksti > Interesanti |
Kluso dabas vērotāju paradīze |
Autors: Ilze Dambīte, Kurzemnieks 03.10.2005 Skatīts 19070 reizes |
Uz ziemeļiem no Rendas, Usmas un Ugāles mežos, atrodas daudz skaistu ezeru – Slujas, Segliņu, Gulbju, Zilonīša, Sviriņu, kā arī pavisam nelielie Čiekuriņš, Velnacs, Linmārks, Sūnezers u.c., kurus nezinātājam bez kartes grūti atrast.
|
Tā kā tie slēpjas Latvijas valsts mežu masīvos, Kurzemnieks lūdza talkā Dienvidkurzemes mežsaimniecības Rendas meža iecirkņa vadītāju Ģirtu Zāģeri. Ceturtdienas pēcpusdienā satiekamies pie pagasta veikala, ietraušamies apvidus auto un dodamies ceļā – augšā pa lielo Rendas kalnu, nogriežamies uz Usmas pusi un apmēram pēc pusotra kilometra jau piestājam pirmā ezera krastā. Segliņu ezera stāsti Viens no hercoga Jēkaba laika saimnieciskās darbības lieciniekiem ir Segliņu ezers. Dažādi avoti vēsta, ka 1646. un 1647. gadā augšpus dzirnavām izveidots Dzelzāmuru ceplis ar čuguna lietuvi un naglu kaltuvi. Izteku no ezera mūsdienās sauc par Dzelzāmurupi, kolhoza laikos šī vieta izmantota zivju dīķa vajadzībām. Tagad dambis ir bēdīgā stāvoklī. "Ūdens skalojas ārā, bebri uztaisījuši alas, vajadzētu kaut ko darīt. Cik esmu dzirdējis, dambim ir vairāki īpašnieki, kuri nespēj vienoties," stāsta Ģ.Zāģeris. Žurnāls Copes lietas 2002. gadā raksta, ka galvenās makšķerējamās zivis šeit ir līņi, karūsas, brekši, kosas, glīvenes u.c. Par 1907. gada vasaru pie Segliņu ezera atmiņās raksta arī rakstnieks un gleznotājs Jānis Jaunsudrabiņš: "Katram sava dzimtā mala izliekas ārkārtīgi skaista. Arī Jēkabs Delle domāja, ka Renda, kur viņš šobrīd Dzelzsāmurā vada savas dienas, ir jaukākā vieta pasaulē. Tiklīdz viņš dabūja atvaļinājumu, vajadzēja visiem braukt turp, un mēs bez apdomāšanās braucām. Apmetāmies pie Delles rada, mežsarga, smilšainā kalniņā pie ezera un palaidām te vasaras pirmo ceturksni. (..) Fricis Bārda turpat ezera salā spēlēja Šūmaņa Sapņojumu, mēs ar Delli braukājām pa ezeru ar skrejmakšķeri, un Kalve (gleznotājs impresionists Pēteris Kalve – red.) vilka uz Dambjiem pie kādas skaistas meičas. Dienas aizskrēja darbos un nedarbos." Linmārka atpūtas stūrītis pazudis bez vēsts Pie Rendas meža ezeriem ir neskaitāmas atpūtas vietas, brīvdienās te dabas skaistumu labprāt bauda vietējie, kuldīdznieki, rīdzinieki u.c. "Cenšamies populārajās vietās izlikt atkritumu urnas, derētu arī norādes," braucot uz nākamo ezeru Linmārku apmēram kilometru uz austrumiem no Segliņezera, stāsta Ģ.Zāģeris. "Pirms diviem gadiem pie Linmārka ierīkojām guļbaļķu galdiņu un solus, tos nozaga, neaiznesa tikai atkritumu urnas. Tagad, liekot jaunus galdus un solus, cenšamies iebetonēt, lai nevienam neienāk prātā tos aizvest." Meža ezeriem visiem ir dūņaini krasti, peldētgribētājiem jārēķinās, ka būs jābrien dūņās un kūdrā, bet ūdens ir ļoti mīksts. Šai apkaimē var novērot gan pīles, gan melnos stārķus, riesta laikā – rubeņus un medņus, paša acīm redzēto piemin Ģ.Zāģeris. 1992. gadā meža smiltīs manītas arī lāča pēdas. Protams, var sēņot un ogot, un dziļi ievilkt spirgto priežu meža smaržu. "Man patīk neskarta daba, citu darbu nevaru iedomāties, nezinu, ko iesāktu, ja būtu kantorī jāsēž," bilst mūsu ceļa biedrs. Populārākais – Zilonītis Dziloņa ezers, tautā saukts par Ziloni vai Zilonīti, aizņem 16,4 ha, tam ir garena, saplacināta konfigurācija, kaimiņos dažu simtu metru attālumā austrumos iekārtojies Mežmuižas ezers. Zilonītis slavens ar tīro ūdeni, kas patīk platspīļu vēžiem un ikvienam peldētājam. Jaunākajā kultūrvēsturiskā tūrisma ceļvedī Lejup pa Abavu minēts, ka rāmā laikā ūdens līmenis ik pa četrām minūtēm ceļas un nokrītas par centimetru. Ūdenstilpni iecienījis arī bebrs, lapu koku trūkums krastos licis tam nedaudz mainīt ēdienkarti un grauzt priedes. Portālā www.ezeri.lv rakstīts, ka te sastopama rauda, asaris, līdaka, līnis, ezera virsūdens augi (grīšļi, niedres, kosas, vilkvālītes), peldlapu augi (lēpes), iegrimušie augi (elodejas un daudzlapes). Portāla komentāros cilvēki gaužas, ka arvien vairāk šī vieta cieš no atpūtnieku patvaļas, gar abiem ezera krastiem – cik vien var saredzēt – viena pie otras ir atpūtas vietas. Klusiem dabas vērotājiem vientulība šeit iespējama tikai darbdienās. "Rekreācijas slodze arvien pieaug, jādara viss, lai cilvēki šai vietai nodarītu mazāk ļauna," saka Ģ.Zāģeris. Pie ezera sastaptais ģibuļnieks Māris Mahts pirmoreiz te bijis 1966. gadā – sešpadsmit gadu vecumā. "Šis ir īpaši skaists ezers, diemžēl vēži gan te gājuši mazumā. Kad vēl bija atļauts, arī pats tos esmu ķēris." Viņš kopā ar dēlu gan te, pie Zilonīša, gan Riežupes dabas parkā lapeni, galdu un solus no guļbaļķiem taisa tā, "lai nevar pienākt astoņi vīri un iemest to ezerā". Aizbraucam līdz ZR krasta romantiskajai pussalai, kur atpūtnieki pašrocīgi iekārtojuši atpūtas vietu. | | |
|
|
|
|
|
|
|
|
|