| Raksti > Personības | |||||||||||||||||||
Andrejs Pumpurs | |||||||||||||||||||
| Autors: No A.Pumpura muzeja materiāliem 19.11.2011 | |||||||||||||||||||
| Un ar reizi nāks tas brīdis Kad viņš savu naidnieku, Vienu pašu lejā grūdis, Noslīcinās atvarā – Tad zels tautai jauni laiki, Tad būs viņa svabada! - A.Pumpurs, "Lāčplēsis" | |||||||||||||||||||
Ar Lielvārdi Andrejs Pumpurs iepazīstas 1853. gadā, kad sāk apmeklēt draudzes skolu. Skolotājs Fridrihs Augusts Beneveskis ieliek labus zināšanu pamatus, taču centīgais jaunietis par vecāku naudu tos pašus priekšmetus vasarā vēlreiz apgūst vācu valodā. Viņš beidz trīs klases. 19.gs. vidū tā bija laba izglītība. Pumpurs draudzes skolu pabeidzis kā pirmais skolnieks. 1858. gadā sāk mērnieka mācekļa gaitas Heinriha fon Rautenfelda Rembates muižā. Ziemās viņš strādā galdnieka darbu. Par mērnieku viņš nostrādā 14 gadus. Mērnieka gaitās paplašinās A. Pumpura redzesloks, veidojas uzskati par dzīvi un cilvēkiem. Strādādams Piebalgā par mērnieku, A. Pumpurs sāk dzejot. Viesojoties Lielvārdē pie vecākiem, kas dzīvo uz “muižas zemes”, Andrejs Pumpurs sadraudzējas ar skolotāja palīgu Krogzemju Miku – Ausekli. Abus tuvina dzeja, dzimtenes un savas tautas mīlestība, interese par folkloru un vēsturi. Liekas, tieši no Lielvārdes A. Pumpura dzejā bieži un dažādi ienāk Daugavas tēls. Lielvārdē un Lieljumpravā noklausītās teikas un pasakas ieaug eposā Lāčplēsis. A. Pumpura dzīves laiks sakrīt ar Latvijas pirmo atmodu. Izjustā divu spēku cīņa bija vērojama arī tā laika sabiedrībā. Meklējot cēloņus tautas apspiestībai, Pumpurs tos saskatīja vēsturē – 13.gs. notikumos. Tā kā Pumpurs bija iepazinis Livonijas Indriķa hroniku un arī citas senās hronikas, tad eposā Lāčplēsis viņš prasmīgi sapludināja pasaku un mitoloģiskos tēlus ar 13. gadsimta vēsturiskajiem personāžiem un paša radītajiem tēliem. Dzīves vētru svaidīts, izstaigājis tālās zemes, A. Pumpurs atdusas Rīgā, Lielajos kapos, bet Lielvārdē vēl aizvien jūtama dzejnieka klātbūtne. | |||||||||||||||||||
