logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 302
Viesi - 302
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Jānis Reiters (aptuveni 1632-1697)

Autors: "Latviešu literatūras vēsture" O.Čakars,A.Grigulis, M.Losberga
09.05.2005
Skatīts 10889 reizes
Kālab Reiteram neuzticēja Bībeles tulkošanu?
Jānis Reiters ir viens no nedaudzajiem zināmajiem 17.gs. latviešu tautības mācītājiem, turklāt ar augstskolas izglītību. Nākamā mācītāja, tēvs Jānis Jātnieks-Reiters biji turīgs Rīgas amatnieks, kas spējis nodrošināt dēlam izglītību Rīgas Domskolā, pēc tam Tērbatas universitātē.

Pēc augstskolas beigšanas un ceļojuma uz Vāciju Reiteru iecēlla par mācītāju Raunā, kur drīz vien viņam sākušās nesaskaņas ar Raunas muižas pārvaldnieku, kurš izvirzīja pret Reiteru reliģiska un sociāla rakstura apvainojumus - viņš piekopjot pagāniskas tradīcijas draudzes dzīvē, atjaunojot katoliskos kulta rituālus, noskaņojot zemniekus pret viņu kungiem.

1664.gadā, gatavojoties Bībeles tulkošanai, tika uzaicināti 10 mācītāji, lai sagatavotu tulkojumu paraugus. Reiters nav aicināts, tomēr licis iespiest savu Mateja evaņģēlija tulkojumu ( nav saglabājies līdz mūsdienām). 17.gs. 70.gados Reiters tomēr saņēmis aicinājumu piedalīties tulkojuma darbos.

Viņš tulkojis fragmentus aptuveni 13 Vecās derības un Jaunās derības grāmatām, visvairāk no Mateja evaņģēlija. Tāpat kā citu 17.gs. autoru, arī Reitera tekstā ir ģermānismi, nekonsekvence rakstībā, tomēr pētnieki secinājuši, ka viņa tulkojums ir ievērojami veiksmīgāks nekā Manceļa, jo vairāk balstīts uz oriģināltekstiem. Tomēr kā liecina vēsture, Gliks izmantojis Manceļa un Fīrekera tulkojumus, bet ne Reitera. Iespējams, personisko īpašību, viņa konfesionālo svārstību un viņā simpātiju dēļ pret zemniekiem.

MUu§o Täwß kaß eek§ch däbbä§im. Swätitz lay
toop tawß wardz. Lay eenak mumß tawa kiä-
nina=wal§tiba. Tawß praatz lay noteek ta wirß Säm-
mäß ka eek§ch däbbä§im / muu§u deeni§ku Mai§i dod
mumß §cho den. Un peedod mumß muu§uß paraduß
ka mäß peedodam muußim paradneekim. Un nä
eewädd muuß kärdina§chana / bett pä§ti no ta liauna.
Tawa iaw ir ta känina wal§tiba / taß §pääkß un taß
godz muu§chigi muu§chai / Amen.

Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100