| Brīvības piemineklis | |
Lai arī atbildīgajam darbam atvēlēts uz pusi mazāk laika, nekā būtu nepieciešams, mākslinieks G. Habibuļins cer, ka šoreiz zvaigznes nebūs atkārtoti jārestaurē jau pēc dažiem gadiem nepareizi izvēlētas tehnoloģijas dēļ. Restaurācijai paredzētas 12 dienas – jau 26. aprīlī darbam jābūt pabeigtam, lai 28. aprīlī zvaigznes varētu uzstādīt. G. Habibuļins skaidro, ka tehnoloģiski tik smalkam darbam nepieciešamas vismaz 30 dienas, bet tagad visu nākas veikt divtik rūpīgi un atbildīgi, lai neciestu kvalitāte.
"Zvaigžņu stāvoklis bija kritisks – tās ne tikai bija pamatīgi aplipušas ar putnu mēsliem, bet arī zelts bija nolobījies. Šobrīd zvaigznes ir notīrītas – to veicu mehāniski, neizmantojot ķīmiju. Tad grunts ietonēta, nolakota, un tūlīt sāksies zeltīšana, lai pēc tam atkārtoti lakotu," stāsta G. Habibuļins.
Laika trūkums liek saspringt
"Mani tiešām pārņem bailes, stress un bijība, darot tik atbildīgu darbu. Ja nu kaut kas noiet greizi... To sajūtu nevar aprakstīt, brīžiem tā pat traucē strādāt. Tas ir ļoti atbildīgs darbs. Pat ja visu izdara pareizi, var būt apstākļi, kas visu maina," neslēpj G. Habibuļins. Kad restaurācijai atvēlēts tik maz laika, blakusfaktoru ir daudz, galvenais no tiem – brīdī, kad darbs būs pabeigts un zvaigznes jau Mildas rokās tieksies debesīs, visu noteiks laika apstākļi. "Laka žūs vēl 30 dienas, tikai tad tā būs droša pret skrāpējumiem un ūdeni – parasti šo laiku objektu vēl neizliek atklātā vidē. Tas nozīmē – arī pabeidzis darbu, labāk varēšu justies tikai tad, ja ārā valdīs silts pavasaris bez lietus, pretējā gadījumā garantiju dot grūti," – tā restaurators.
Mākslinieks uzskata, ka nopietni vajadzētu domāt, kā pasargāt zvaigznes no putniem, kas nodara lielu kaitējumu. "Jau sākts spriest par to, ka vajadzētu uzstādīt kādu atbaidīšanas ierīci – piemēram, to varētu darīt ar ultraskaņas viļņiem. Tas jādara steidzami, lai restaurētās zvaigznes ilgāk saglabātos."
Iespējams, restauratore iepriekš pārcentusies
Iepriekšējo reizi zvaigznes restaurētas pirms gandrīz pieciem gadiem, kad darbam dota 50 gadu garantija. G. Habibuļins kā galveno tālaika misēkli uzskata izmantoto sintētisko laku. "Šādiem darbiem tomēr vislabāk izvēlēties eļļas laku, kas gatavota no dabīgām izejvielām un ir elastīgāka." Restaurators gan nedomā, ka viņa kolēģe 2001. gadā būtu pavirši paveikusi darbu. "Drīzāk to var uzskatīt par pārcenšanos – šobrīd pieejami tik daudzi un dažādi materiāli, ka var apjukt. Ticu, ka arī toreiz tika meklēts pats labākais. Katrs ražotājs savu produktu cenšas pasniegt kā kvalitatīvāko, taču visbiežāk labākās ir pārbaudītas metodes," teic restaurators.
Diemžēl pieļautās kļūdas maksā – zvaigžņu restaurēšana nav lēta – zelts vien maksā no diviem līdz četriem tūkstošiem latu.
Lai glābtu zvaigznes, jāatbaida putni
"Habibuļins par notiekošo nav lietas kursā. Viņš ir mans sīvākais konkurents, turklāt likt uz zvaigznēm laku – tā nebija mana ideja," atzina Jautrīte Mežsarga, kas Brīvības pieminekļa zvaigznes restaurēja 2001. gadā un tā paša gada 16. novembrī par to saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Tolaik viņa atzina, ka Brīvības pieminekļa atjaunošanas darbs bijis "ļoti grūts un ķēpīgs" un ceļš uz ordeni bijis "caur ērkšķiem uz zvaigznēm".
"Savam darbam 50 gadu garantiju devu pie tādiem apstākļiem, ja tas tiks aizsargāts no mehāniskiem bojājumiem. Tolaik pieminekļu aizsardzības inspekcijas komisija aktīvi domāja, kā zvaigznes aizsargāt no putniem, kompromisa rezultātā nolēma, ka jāuzklāj laka. Izrādījās, ka tā saules un aukstuma ietekmē saraujas un plaisā," skaidro restauratore ar vairāk nekā 20 gadu darba pieredzi. Viņa 2001. gadā restaurāciju veica vagoniņā pie Brīvības pieminekļa.
J. Mežsarga stāsta, ka bija arī alternatīvas, kā pasargāt zvaigznes no putnu nagu skrāpējumiem, – pieminekli aizsargāt ar ultraskaņu vai uz zvaigznēm uzstādīt mazas adatiņas, kas liktu lidoņiem, kuri nolēmuši tur pagozēties, justies neomulīgi. Tomēr nolemts uzklāt laku. "Lai nu kā, tā nebija mana ideja. Es tam nepiekritu, brīdināju, arī atsaucu savu garantiju. Tomēr jāatceras, ka nekas nav mūžīgs un nevar taču zvaigznes noņemt un ielikt muzejā!" uzsver J. Mežsarga.
Kā liecina preses arhīvs, ar pieminekļa saistītos darbus 2001. gadā veica restaurācijas un akmens apstrādes firma AKM. Uz jautājumu, cik toreiz izmaksāja zvaigžņu restaurācija, J. Mežsarga atbildēja: "Esmu ar uzņēmumu parakstījusi līgumu, ka šādu informāciju neizpaudīšu." Viņa saistībā ar notikušo jūtoties visai nepatīkami, taču ne vainīga. Viņasprāt, vainīgos meklēt nav vērts: "Labāka metode par lakošanu tolaik netika atrasta."
***
Pieminekļa un zvaigžņu restaurācija 2001. gadā
- Par saziedotajiem 600 000 latu atjaunoja Piemiņas terasi, obelisku, zvaigznes, Brīvības tēlu, cokolu un pieminekļa iekšpusi, kas bija ārkārtīgi nolaista. Pieminekli nostiprināja, lai tas nenosēstos. Atjaunotāji tolaik solīja, ka piemineklis bez apjomīga remonta iztiks vismaz gadsimtu.
- Zeltu pieminekļa zvaigžņu zeltīšanai par Ls 2600 iegādājās no Krievijas. Zeltīšana notika ar vāveres astes spalvu slotiņu, zelta plāksnītes piestiprinot citu pie citas. Dārgā materiāla plāksnītes ņēma no īpašām zelta grāmatiņām.
- Brīvības pieminekļa zvaigznes pārklāja ar divām zelta kārtām, zeltīšanai bija nepieciešamas 15 grāmatiņas, katra ar 60 lapām. Vienas grāmatas svars – 2,53 grami.
- Pirms Rīgas astoņsimt gadu jubilejas svinībām vēl nepabeigtais piemineklis tika svinīgi atklāts 24. jūlijā, jo šādu lūgumu izteica Rīgas dome, kas vēlējās, lai pilsētas viesi neredzētu sastatņu apjozto pieminekli.
|