logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Marts
25 26 27 28 29 30 31
Aprīlis
1 2 3 4 5 6 7
8 9 10 11 12 13 14
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 224
Viesi - 224
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Vēsture

Madelānu pilskalns.

Autors: V.Urtāns, vēstures zinātņu kandidāts, ekspedīcijas vadītājs (1979)
09.06.2005
Skatīts 11067 reizes
Madelānu pilskalnu uzskata par vienu no skaistākajiem Latvijā. Tā relatīvais augstums ir ap 20 m. Pilskalna plakumu un dienvidu nogāzi vēl nesenā pagātnē lauksaimnieciski apstrādāja, tāpēc nocietinājumi šajā pilskalna daļā nav vairs saskatāmi.

Toties ziemeļu nogāzē palikušas divas terases. Domājams, ka kādreiz terases apjozušas visu pilskalnu. Pirmie iedzīvotāji te apmetās pirms 3000 gadiem. No šī laika atrasti viņu pavardi, māla trauki ( bezripas keramika), akmens un kaula darbarīki, kaula rotadatas, piekariņi, amuleti no dzīvnieku zobiem.
Uzplaukumu pilskalns piedzīvoja 12. un 13. gadsimtā, kad te dzīvoja Latgaļu feodāļi ar sev padotajiem. Vēlāk, iedzīvotāju skaitam pieaugot, apbūvēja arī pilskalna vidu. Atrastas 10 - 12 kv.m. lielas guļkoku dūmistabas ar akmens vai māla krāsnīm un pavardiem, saimniecības ēkas, pagrabi, maltuve, krāsns dzelzs iegūšanai ( no vietējās purva rūdas), rotkaļa darbnīca, podnieku cepļi, kalve. Iegūti vairāki tūkstoši dažādu senlietu.
No Krievzemes ievesta stikla krelles un vērpjamie skriemeļi, no Norvēģijas nākušas šīfera galodiņas. Gliemežvāki, kurus sievietes izmantoja kaklarotām, nākuši no Maldivu salām Indijas okeānā. Tā Madelānu pilskalna tirgotāji iemainīja bronzu, alvu, sudrabu, ko vietēji rotkaļi apstrādāja uz vietas. Par to liecina rotkaļa darbnīca, tīģeļi, kuros kausēja metālus, un citi priekšmeti. Krāsnīs vairākkārt atrastas no māla veidotas cilvēku galvas. Laikam tās uzskatīja par mājas gariem, kas svētību mājas saimniekam.
Kad cilvēku skaits vēl vairāk palielinājās, pilskalna dienvidu piekājē radās ciems, kurā ir tādi paši atradumi kā pilskalnā. Šo ciemu 1984.gadā atklāja arheoloģi. Ciems atradās 35m. attālumā no tagad aizauguša ezera līča. Aiz ciema uzkalnā arheoloģi atklāja Madelānu 2. kapulauku, kurā atsedza 12 kapus. Vienā no tiem ar senlietām bagātīgi rotātā 12. gadsimta meitene bija guldīta uz papardēm. Uz apavu purngaliem tai bijuši piešūti bronzas zvārgulīši, kas skanēja vēl pēc 800 gadiem. Interesants ir tā sauktais simboliskais kaps. Lai atpirktos no nāves, tika izrakta kapa bedre un tajā likti ziedojumi. 13. gadsimtā kapu piedevu kļūst mazāk.
Reti kura vieta Latvijā ir tik bagāta ar arheoloģiskiem atradumiem, kā Madelānu pilskalns. Pēc hronista J. Riviusa ziņām Aglonā 1263.gadā esot nogalināts un apglabāts Lietuvas apvienotājs valdnieks Mindaugs ar dēliem  Rukli un Rupeiķi. Nav šaubu, ka meža zvēri medīti tuvajos mežos, bet zivis zvejotas Dūbeļu un Aglonas ezeros  un upēs, kas tek gar pilskalnu, savienojot abus ezerus . Dūbeļu ezera nosaukums saistās ar Latgaliešu vārdu dube, tas ir, dobe, bet Aglona ar vārdu agļa - egle. 12.-13.gs. pilskalna apdzīvotā vieta iznīcināta vismaz trīs reizes un atkal atjaunota.
Senie šīs vietas iedzīvotāji pratuši apstrādāt bronzu un alvu, par ko liecina māla tīgelīši, ēdamā karote, pusgatavs alvas krustiņš. Arī citas senlietas ( bronzas piekariņi, aproces, saktas, zvārgulīši, spirālītes, sprādzes, gredzeni) ir raksturīgas latgaļiem un gatavotas galvenokārt pilskalna darbnīcās. Par vietējo dzels ieguvi no purva rūdas un apstrādi liecina daudzie sārņu izdedži, naži, īleni, sirpji, makšķerāķi, kāpslis, cirvis, kalts. Par kaula un raga apstrādi liecina pusgatavie un gatavie priekšmeti- ķemme, bērnu spēle, kaula adatas un īleni. Daudz māla vērpjamo skriemeļu, vairāki veseli māla podi. Vēl 12. gs. gatavoti bez podnieku ripas. Pirms dažiem gadiem pilskalnā ar traktoru izarts apaļais dzirnakmens.
Gan pēc pilskalna, gan pēc kapukalna atradumiem var spriest par iedzīvotāju sakariem un tirdzniecību ar kaimiņiem: krieviem un lietuviešiem. Par to liecina divas šīfera galodiņas, vairākas stikla krelles, kā arī bronzas un alvas ar kaimiņiem raksturīgo ārējo apdari.
100 metrus uz dienvidrietumiem no pilskalna ekspedīcija atrada līdz šim nezināmu kapukalnu, kurā apbedīti Madalānu pilskalna iedzīvotāji. Mirušie apbedīti ne visai dziļās bedrēs un no kalna redzama viņu atdusas vieta. Atzīmējams atsegtās 12. gs. sievietes kaps. Tā guldīta uz muguras, ar elkoņos saliektām rokām, ar galvu pret Ziemeļrietumiem. Zem apbedījuma likts kriju klāsts un papardes. Labi saglabājies vilnas auduma vainags, otra- bronzas vainaga paliekas, bronzas ķemmītes, stikla krelles, kā arī gliemežvāku kaklarota, bronzas aproces ar zvērgalvu galiem, gredzeni. Vilnas auduma apavi rotāti ar zvārgulīti. (Tuvumā atsegti divi vīriešu kapi no 13. gs. ar līdzdotajiem cirvjiem, nažiem, rotām.) Vienam mirušajam uz kreisās rokas slāviskā, no bronzas stieples vītā aproce ar lokveida gabaliem un gredzens ar paresninātu priekšpusi, bet otram- pakavsakta ar zvērgalvu galiem.
Kapulaukā bez tam atsevišķi iegūts apsudrabots kaklariņķa gals, pakavsakta, gredzens. Kādā iegarenā bedrē 40 cm. dziļumā starp oglītēm atrasta ar pirmā gadsimta vidu datējamā bronzas stopsakta ar trīsstūra pēdu. Latvijā zināmas tikai kādas četras šādas saktas, vairāk to austrumlietuvā. Interesanti, kā kulta nolūkos apraktajai stopsaktai bija tikai puse; tās ziedotājs daļu no saktas ziedojis mirušajiem, daļu varbūt paturējis sev.
Šie izrakumi Madelānu pilskalnā un kapukalnā sīkāk noskaidroja seno latgaļu nodarbošanos, dzīves veidu, celtniecības, rūpniecības un mākslas līmeni.

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Pēdējie 10 komentāri
Ja tiksi līdz Aglonas madelāniem... gan jau tur katrs ar pirkstu parādīs. Nekautrējaties jautāt cilvēkiem!!! Vietas
19.09.2005, 16:47
#4
Kaads labaak vareetu pateikt,kaa lai vinju atrod dabaa! mekleetaajs
18.09.2005, 15:18
#3
Cerams, ka kāds novada zinātājs vai vēstures mantojuma pārzinātājs zinās pastāstīt, kur var apskatīt šīs senlietas, kas šeit atrastas. Domāju, ka tas ir laika jautājums... Vietas
01.07.2005, 10:40
#2
Aprakstu izlasot, var nodomāt, ka šī vieta ir pasakaina. Drīzāk skats no šī kalna uz Aglonas Baziliku ir jauks, jo neviena no senlietām nav apskatāma... :( Žēl, jo senlietas varētu piesaistīt gan vēstures apsēstos, gan pārējos. tūriste
30.06.2005, 13:54
#1
Ir ko teikt par šo rakstu? (4)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2024 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100