logo
rus eng
Manas vietas
draugiem.lv
Reģistrēties
Kāpēc reģistrēties?
Aizmirsi paroli?
Ātrā pieeja
Naktsmītnes
Rezervējamās naktsmītnes
Pirtis
Ievērojamākās vietas
Pilis un muižas
Atpūta laukos
Telpas svinībām, banketiem
Restorāni, kafejnīcas
Atpūta pie ūdens
Muzeji
Naktsmītnes Rīgā
Informācijas centri
Teātri
Konferencēm un semināriem
Auto noma
Peintbola vietas
Pasākumu kalendārs
Augusts
15 16 17 18 19 20 21
22 23 24 25 26 27 28
29 30 31
Septembris
1 2 3 4
5 6 7 8 9 10 11
12 13 14 15 16 17 18
19 20 21 22 23 24 25
Rezervē ar atlaidi!
Šobrīd Vietas skatās 77
Viesi - 77
Reģistrētie lietotāji - 0
Sadarbībā ar
Booking
Krievijas Tūrisma Industrijas Savienības Baltijas nodaļa
Worldofbmx.com
Autoorientēšanās
Latvijas Viesn
Slovākijas ceļvedis
Dabas retumu kr
Vidzemes t
Sazinies ar Vietas*lv!
Tālrunis: +371 29111411
e-pasts: [email protected]
Skype vietas_lv
Twitter: vietas
IESAKI ŠO SATURU CITIEM!
Raksti > Personības

Kaupo (? – 1217) - Turaidas novada līvu vecākais

05.06.2005
Skatīts 6868 reizes
Indriķa hronikā Kaupo ir minēts kā “it kā karalis” (quasi rex;  VII:3). Viņa īpašumi atradās Gaujas labajā krastā, bet galvenā rezidence bija Turaidas pils. Iespējams Kaupo rīcībā atradās arī citas Turaidas novada pilis, taču tam nav tiešu dokumentālu liecību.

Vēstures literatūrā ir ieviesies vēsturnieka A.Švābes pieņēmums, ka Kaupo ir pieņēmis kristietību un ieguvis kristīgo vārdu Jēkabs jau 1191.gadā kā pirmais vai viens no pirmajiem līviem Turaidā. Taču šis pieņēmums ir hipotētisks un tam trūkst dokumentāla pamatojuma. Pilnīgi drošas ziņas par Kaupo ir attiecināmas uz 1200.gadu, kad viņš kopā ar citiem līvu vecākajiem ieradās uz dzīrēm pie bīskapa Alberta. Dzīru laikā līvu vecākie tika sagūstīti. Tādā veidā bīskaps Alberts panāca miera noslēgšanu ar līviem un vecākos atbrīvoja tikai pēc tam, kad tie deva ap 30 zēnu kā ķīlniekus.

Jau 1203.gada vasarā Kaupo kopā ar Daugavgrīvas cisterciešu klostera abatu, vēlāko Igaunijas bīskapu Teoderihu devās ceļojumā uz Romu pie pāvesta Innocenta III, kurš audiences laikā apdāvināja Kaupo ar 100 zelta naudas gabaliem. Pēc Rietumeiropas ceļojuma, no kura Kaupo atgriezās 1204.gada rudenī, viņš “bija kļuvis ļoti uzticams” (Indriķa hronika X:10) katolicismam un tā politikai.

1206.gadā līvu sacelšanās laikā Turaidas līvi padzina Kaupo (kā krustnešu sabiedroto) un nopostīja viņa īpašumus. Lai atgūtu savu zaudēto stāvokli Kaupo vadīja krustnešu un to sabiedroto zemgaļu karaspēka uzbrukumu Turaidas pilij.

Kaupo tiek minēts daudzu krustnešu un to sabiedroto militāro akciju dalībnieku vidū. 1210.gada jūlijā Kaupo ar karadraudzi ieradās palīgā kuršu aplenktajai Rīgas pilsētai. Tajā pašā gadā Kaupo piedalījās Cēsu pili (Riekstukalnā) aplenkušo igauņu spēku vajāšanā un tai sekojošajā kaujā pie Imeras, kurā krustnešu un to sabiedroto karaspēks piedzīvoja sakāvi. Šajā kaujā krita arī Kaupo dēls Bertolds un svainis Vane. Arī turpmāk Kaupo kā sabiedrotais piedalījās krustnešu militārajās operācijās pret igauņiem, kuri regulāri apdraudēja arī Kaupo īpašumus. Skaidri zināma Kaupo līdzdalība karagājienā igauņu Sontaganas novadā un trīs karagājienos igauņu Sakalas novadā 1211.gadā, kā arī militārajās akcijās Sakalā 1217.gada septembrī.

Autines sacelšanās laikā 1212.gadā līvi un letgaļi (latgaļi) nonāca konfliktā ar Zobenbrāļu ordeni un katoļu kolonizatoriem vispār. Kaupo atteicās pievienoties nemierniekiem un piedāvāja risināt konfliktu miera ceļā. Viņš ietilpa Rīgas bīskapa Alberta sūtītajā delegācijā miera sarunām ar sacelšanās dalībniekiem Sateseles pilī. Taču miera sarunas nedeva nekādus panākumus, karadarbība tika atjaunota un sacelšanās tika apspiesta.

Kaupo piedalījās Vilandes kaujā 1217.gada 21.septembrī un mira no tajā gūtajiem ievainojumiem nākošā dienā. Viņa mirstīgās atliekas tika pārvestas atpakaļ uz dzimteni, kur, pēc Indriķa hronikas ziņām, viņš tika apglabātas Kubeselē. Pastāv vairākas versijas par Kaupo atdusas vietu (Ikšķiles baznīcā, senkapos pie bijušās Krimuldas mācītājmuižas), no kurām pārliecinošākā norāda, ka Kaupo apbedīts Krimuldas baznīcā.

Latviešu literatūrā Kaupo ir kļuvis par dzimtenes un tautas nodevēja apzīmējumu. Taču šis apgalvojums neiztur kritiku. Daudzi Latvijas teritorijas vecākie un valdnieki kļuva par krustnešu sabiedrotajiem (Talibalds un viņa dēli, Anno, Varidots u.c.). Ja daži no tiem (Rusins, Viestards) savu interešu vadīti ar laiku atteicās no sadarbības ar krustnešiem, tad Kaupo kā reālpolitiķis saprata, ka nav spēkos cīnīties ar vācu ienācējiem. Līvu apdzīvotajās zemēs nebija tāda centralizējoša spēka, kas varētu likt nopietnus šķēršļus vācu krustnešu Drang nach Osten (spiedienam uz Austrumiem). Vācu ienācēji izmantoja Kaupo, lai nostiprinātu savas pozīcijas Livonijā, un Kaupo arī izmantoja savus vācu sabiedrotos, lai nostiprinātu savu stāvokli un varu līvu apdzīvotajos novados.

Saistītie objekti (skatīt kartē)
Pēdējie 10 komentāri
Ir gan interesanti... Interesanti
26.06.2007, 11:40
#2
Viena no parliecinošām versijām ka velak Latvijā un Baltijā popularie firsti Līveni ir tiešie Kaupo pecteči, kas ar laiku bija parvācojušies. Ari Baroni Ungeri-Stengerni Vidzeme tiek uzskatiti pec dažu zinātnieku domām par Līvu dižciltīgo pēctečiem. Tālavietis
07.04.2006, 07:52
#1
Ir ko teikt par šo rakstu? (2)
Atpakaļ
Reklāma
© 2005-2022 SIA VIETAS Top.LV Rambler Top100