 | | Zilais karogs |  |
2006. gadā zilais karogs plīvos 30 ziemeļu puslodes valstu 2549 pludmalēs un 638 jahtu ostās. 2005. gadā šis sertifikāts bija piešķirts 2472 pludmalēm un 635 jahtu ostām. Latvijā zilais karogs šogad plīvos Ventspils pludmalē un jahtu ostā, Liepājas pludmalē, Jūrmalā Bulduros un Majoros, Engures pagasta kempingā «Abragciems» un pirmo reizi Daugavpils Lielā Stropu ezera pludmalē. 2006. gads Zilā Karoga kustības vēsturē Latvijā ieies kā pirmais, kad šis ekosertifikāts piešķirts iekšzemes peldvietai.
Kas ir Zilais Karogs?
Vai tā ir balva pašvaldībai – par to, ka ūdens ir tīrs, ka peldvieta tiek uzturēta kārtībā, ka tiek ievērota vides likumdošana? Taču tas nav tikai pašvaldības nopelns. Tā ir balva visai pilsētai un tās iedzīvotājiem par to, ka viņi savu roku pielikuši, lai tāds sertifikāts būtu. Un arī turpmāk tas ir pašu iedzīvotāju rokās, vai Zilais Karogs viņiem paliks. Tas ir viens no veidiem, kā pašvaldība sevi var parādīt citiem. Tā ir arī liela atbildība un papildu rūpes. Uzvijoties zilajam karogam Latvijas peldvietās, tas uzreiz ir pamanāms visā pasaulē, jo, lai arī šogad peldvietās plīvos 2549 karogi, tas tomēr ir maz. Un seši Latvijas peldvietu karogi nav nemaz tik maza daļiņa šajā kustībā. Tas ir daudz. Arī Lietuvas peldvietās šogad uzvīsies seši karogi. Igaunijā pirms gada bija trīs karogi peldvietām.
Zilais Karogs ir saistīts arī ar tūrismu. Mūsdienās cilvēki, izvēloties vietu, kur pavadīt atvaļinājumu, ļoti bieži priekšroku dod tām pilsētām, kuru peldvietām piešķirts Zilais Karogs, jo tas nozīmē, ka peldūdens kvalitāte atbilst visiem standartiem, ka par atpūtnieku un peldētāju drošību rūpējās glābšanas dienests, ka bērni var droši rotaļāties un viņiem būs interesanti pavadīt laiku pie ūdens. Latvijā vēl tas nav tik izplatīti, bet Eiropā tūristi tam pievērš lielu uzmanību.
Tomēr ne tikai tūrisma jomā Zilais Karogs ir būtisks. Tas ir apliecinājums tam, ka konkrētā pašvaldība domā par vides aizsardzību, ūdens attīrīšanas iekārtām un to uzlabošanu, ka rūpējas par aizsargājamo dabas teritoriju sakopšanu un aizsardzību, ka lielu nozīmi piešķir arī informācijas sniegšanai gan iedzīvotājiem, gan pilsētas viesiem. Pašvaldībām Zilā Karoga gadā ir jānoorganizē vismaz pieci vides izglītības pasākumi, kas var būt dažādi. Pirms dažiem gadiem Jūrmalā pludmalē uz sienas bērni zīmēja piekrastes kukaiņus. Zīmējumus ir iespējams apskatīt vēl šodien. Pateicoties Zilajam Karogam, pašvaldības iesaistās starptautiskos vides pasākumos: Ūdens dienā, Zemes dienā, kā arī starptautiskajā Vides dienā, kad parasti notiek karoga pacelšanas pasākumi.
Kā iegūt Zilo Karogu
Vispirms, protams, ir jābūt peldvietai vai jahtu ostai, kas atbilst Zilā Karoga kritērijiem, ar kuriem var iepazīties gan internetā, gan interesējoties Vides izglītības fondā vai Vides ministrijā. Ja ir atbilstība kritērijiem, tad gada sākumā pašvaldības aizpilda pieteikuma anketas un iesniedz tās Nacionālajai Zilā Karoga koordinācijai. Latvijā tas ir Vides izglītības fonds. Pirmajā izvērtēšanas posmā pieteikuma anketas tiek skatītas Peldvietu un jahtu ostu atbilstības novērtējuma komisijā jeb Nacionālajā Zilā Karoga žūrijā. Žūrijā piedalās pārstāvji no Vides ministrijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Jūras vides pārvaldes, Latvijas Zēģelētāju savienības, Sabiedrības veselības aģentūras, Veselības ministrijas, Tūrisma attīstības valsts aģentūras, Vides aizsardzības kluba, LU Hidroekoloģijas institūta, Satiksmes ministrijas un Latvijas Pašvaldību savienības. Zilā Karoga nacionālo žūriju vada vides ministrs Raimonds Vējonis. Nacionālā žūrija lemj par to, kuri no pieteikumiem tiks virzīti tālāk uz starptautisko žūriju. Aprīļa beigās Dānijā, Kopenhāgenā, notiek Starptautiskā Zilo Karogu žūrijas sēde, kurā tiek pieņemts galīgais lēmums par Zilā Karoga piešķiršanu.
Lai iegūtu Zilo Karogu, pludmalei jāatbilst 29 kritērijiem, kas sagrupējami četrās grupās:
- pirmkārt – ūdens kvalitāte;
- otrkārt – vides labiekārtotība (atkritumu noviet- nes, dabas aizsardzība, notekūdeņi);
- treškārt – drošība un pakalpojumi (glābšanas dienesti un aprīkojums, tualetes, pirmā medicīniskā palīdzība);
- ceturtkārt – vides aizsardzības izglītība un informācija (informācijas pieejamība par ūdens un vides kvalitāti, dažādas iespējas apmeklētājiem pašiem pārliecināties par ūdeņu tīrību).
Zilais Karogs jahtu ostām
Lai šo ekosertifikātu saņemtu jahtu osta, tai ir jāatbilst 22 kritērijiem, to skaitā vides izglītības, vides pārvaldes, drošības un servisa, kā arī ūdens kvalitātes nosacījumiem. Jahtu ostā ir jābūt pieejamai informācijai par dabas lie-gumiem un aizsargājamām teritorijām, kas atrodas ostas tuvumā, jābūt pieejamam vides uzvedības kodeksam, informācijai par Zilo Karogu jahtām un viena gada laikā jānodrošina vismaz trīs vides izglītības pasākumi. Vides pārvaldes nosacījumi nosaka to, ka jahtu ostā jābūt pieejamiem konteineriem kaitīgo atkritumu (krāsas, šķīdinātāji, eļļas, akumulatori, lampas utt.) savākšanai, kas atbilst apkārtējās vides drošības prasībām, jābūt iespējai dalītai atkritumu savākšanai, iespējām izsūknēt tualetes tvertnes, jānodrošina remonta ūdeņu un jahtu mazgāšanas ūdeņu nenokļūšanu jahtu ostas teritorijā, ūdenī un notekūdeņu sistēmās. Drošības un servisa kritērijs nosaka to, ka ostā jābūt rīcības plānam ugunsgrēka vai citas avārijas gadījumā, neatliekamās palīdzības un glābšanas aprīkojumam, kas ir novietots labi redzamā vietā. Ūdens kvalitāte – ostas teritorijā vizuāli tīrs ūdens (bez eļļas, notekūdeņiem vai citiem redzamiem piesārņojumiem).
Zilais Karogs jahtām
Jau daudzus gadus Zilo Karogu piešķir arī jahtām. Ekosertifikātu saņem tie jahtu kapteiņi un īpašnieki, kas ir apņēmušies ievērot apkārtējas vides aizsardzības noteikumus, parakstot jahtu īpašnieku un vadītāju Zilā Karoga apbalvojuma Ētikas un uzvedības kodeksu. Tajā viņi sola:
- neizmest atkritumus jūrā vai piekrastē;
- neiztukšot septiskās tvertnes piekrastes ūdeņos un jutīgajās dabas teritorijās jūrā;
- nodrošināt, lai bīstamie un/vai toksiskie atkritumi (eļļas, krāsas, izlietotās baterijas, tīrīšanas līdzekļi u.c.) nenokļūst jūrā un tiek nogādāti nodošanai jahtu ostā vai atbilstošā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumā;
- atbalstīt un izmantot otrreizējās pārstrādes iespējas, ja iespējams, šķirojot papīra un stikla atkritumus;
- lietot videi draudzīgākos pieejamos produktus apkopes un remontu darbu veikšanai, kā arī izmantot ķīmiskās vielas efektīvi un saprātīgi;
- ziņot par piesārņojumu vai citiem vides aizsardzības normatīvu pārkāpumiem atbildīgajām institūcijām;
- nepielietot aizliegtas zvejas metodes un respektēt zvejas aizlieguma periodus;
- aizsargāt jūras dzīvniekus un augus;
- respektēt dabas un vides aizsardzības noteikumus attiecībā uz jutīgajām un aizsargājamajām dabas teritorijām;
- nebojāt jūras gultni;
- netraucēt zvejošanas norisi;
- neiegādāties un nelietot priekšmetus, kas ir pagatavoti no arheoloģiskajiem ūdens objek- tiem vai aizsargājamās sugas;
- iedrošināt arī citus zēģelētājus rūpēties par apkārtējo vidi.
Īsa Zilā Karoga hronoloģija Latvijā
1997. gads – Zilā Karoga kustībā iesaistās Ventspils un Liepāja.
1998. gads – Zilo Karogu saņem Ventspils pludmale.
1999. gads – pirmo zilo karogu Baltijas valstīs paceļ Ventspils pludmalē.
2000. gads – Zilais Karogs Majoru pludmalei Jūrmalā un jahtu centram «Andrejosta».
2001. gads – Zilais Karogs pirmo reizi Liepājai.
2002. gads – Zilais Karogs Ventspils jahtu ostai un Bul- duru pludmalei Jūrmalā.
2005. gads – Zilais Karogs Engures pagasta kempingam «Abragciems»
2006. gads – pirmo reizi Zilais Karogs piešķirts iekšzemes peldvietai – Lielā Stropu ezera peldvietai Daugavpilī. • |
Ir ko teikt par šo rakstu? (0)
