12. gadsimta otrajā pusē Burtnieku pils novads piederēja pie Tālavas apgabala, kurā vāciešu ienākšanas laikā valdīja Tālivaldis kopā ar saviem dēliem – Druvvaldi un Rameķi.
1224. g. sadalot Tālavas zemes, Burtnieku novadu ar tā auglīgajām zemēm un zivīm bagāto ezeru iegūst Livonijas ordenis. Tajā vietā, kur atradās senā pils, tika likti pamati bruņinieku pilij.
Vārds Burtnieki pirmo reizi minēts 1366. gadā, bet, sākot ar 15. gs. rakstos tiek
minēts jau daudz biežāk.. Hroniķa Indriķa laikā Burtnieku ezers saukts par Astijervu, kas lībiski nozīmē „Igauņu ezers” (otrs variants „Trauka ezers”). , jo ezera otrā galā dzīvoja igauņi.
Burtnieku pagasts izveidojies 19. gs. 20-tajos gados, apvienojot Burtnieku, Briedes, Dūres, Ēķina, Seķu, Burtnieku mācītāja un Rūtes muižu teritorijas. Burtnieku pagasta
administratīvais centrs šodien ir Burtnieku ciems.