Ceplis

Alternatīvais nosaukums: Ķieģeļceplis.

Ceplis - ciems Bauskas rajona Mežotnes pagastā. Iedzīvotāju skaits - 142. Ciems veidojies agrākā Mežotnes ķieģeļu cepļa vietā.

Lielupes labajā krastā atrodas Mežotnes ķieģeļu ceplis, par kura kādreizējo varenību liecina tikai augstais skurstenis un dažas ēkas. Par ķieģeļu cepļa pirmsākumiem Mežotnē ir liecības 17. gs. dokumentos, kad to savā īpašumā ierīkoja Kurzemes hercogs Jēkabs. Vēlākajos gadsimtos ķieģeļu ražotne Mežotnē panīka un tikai 1886. gadā Mežotnes muižas īpašnieks Anatols fon Līvens Lielupes labajā krastā izveidoja jaunu ķieģeļu cepli. Mālu ķieģeļu ražošanai Mežotnē ieguva tuvumā esošās raktuvēs. To atveda ar zirgiem, mērcēja un veidoja ķieģeļus, ko pēc tam žāvēja un astoņas diennaktis dedzināja cepļa lielajā krāsnī. Mežotnes ķieģeļi tika izmantoti arī vairāku Bauskas ēku celtniecībā. 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā šajā ceplī ražoja 20 tūkstoš ķieģeļu gadā. Tik daudz pagājušā gadsimta 30. gados pēc ražošanas procesu mehanizācijas un elektrifikācijas ceplī saražoja vienā dienā. 1935. gadā ķieģeļu ceplī bija nodarbināti 37 strādnieki. Tas bija lielākais Bauskas apriņķa rūpniecības uzņēmums, kas ne tikai ražoja ķieģeļus, bet arī jumta kārniņus, krāsns podiņus un drenu caurules. Mežotnes ķieģeļu cepļa 20. gs. 20. – 30. gadu produkcija izmantota vairāku Bauskas pilsētas ēku celtniecībā. Piemēram, 1926. gadā Bauskas pilsētas pamatskolas (tagad Bauskas 1. vidusskola) celtniecībai izmantoti desmit tūkstoš Mežotnes ķieģeļu, kuru cena bija 48 lati par 1000 gabaliem [A.Urtāns:2003, Bauskas Dzīve].

 
20.gs.2.pusē funkcionējušā ražotne iznīcināta, bet apskatāmas 19.gs.beigu būves (no sarkanajiem ķieģeļiem celtās dzīvojamās ēkas). Vienīgā vēsturiskā industriālā būve, kas līdz mūsdienām saglabājusies - Kaļķu ceplis.